Joprojām vērtē valsts iespējas pretendēt uz cauruļvada Ventspils-Polocka naftas īpašumtiesībām

Tieslietu ministrijas preses sekretāre Līga Brice informēja, ka ministrija un Valsts kanceleja turpina darbu pie izvērtējuma, vai valsts var pretendēt uz cauruļvadā esošo bufernaftu, un pagaidām nekādu publiskojamu jaunumu šajā lietā nav.

Cauruļvada Ventspils–Novopolocka īpašniece "LatRosTrans" pērn 25.novembrī sāka tajā esošās naftas pārvietošanu uz rezervuāru. Šie tehniskie darbi tika veikti, lai nākotnē būtu iespējams atjaunot cauruļvada darbību. Tas savukārt izraisīja diskusijas par tehnoloģiskās naftas piederību.

Īpašumtiesības uz bufernaftu Daugavpils tiesā pieteica Baltkrievijas uzņēmums "Družba". Šīs tiesvedības ietvaros "LatRosTrans" uzlikts aizliegums veikt darbības saistībā ar tehnoloģiskās naftas pārvietošanu no maģistrālā naftas cauruļvada Ventspils–Polocka Latvijas teritorijā. Plānots, ka tiesa strīdu skatīs 10. augustā.

Laikraksts "Dienas Bizness" iepriekš ziņoja, ka valsts var pretendēt uz Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada naftas īpašumtiesībām. Holdingkompānijas "Ventspils nafta" meitaskompānijas "LatRosTrans" 2009. gada finanšu pārskatā bufernafta atzīta par iespējamo aktīvu, kas rada jautājumu par tās īpašumtiesībām.

Uz to, ka bufernafta pieder valstij, norādījis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs. Iepriekš viņa pārstāvētā Andra Grūtupa advokātu biroja atzinumā bija teikts, ka bufernafta pieder "LatRosTrans". Tihonovs sacīja, ka, sagatavojot atzinumu, advokātu birojs balstījās uz tolaik, pirms vairāk nekā diviem gadiem, tā rīcībā esošo informāciju. "Biroja rīcībā nebija svarīgu Privatizācijas aģentūras arhīva dokumentu, kuru nozīme atklātībā parādās tikai tagad. Pašlaik, kā redzams publiskajā telpā, situācija ir kardināli mainījusies, atklātībā nonākot jaunai informācijai par patieso situāciju ap cauruļvadā esošo naftas apmēru, piemēram, parādoties ziņām, ka nafta Latvijas likumos noteiktajā kārtībā nekad nav tikusi nodota privatizācijai," paskaidroja advokāts.

Pēc viņa teiktā, šajos apstākļos vienīgais juridiski loģiskais ceļš ir atgriešanās pie sākotnējā viennozīmīgā secinājuma – cauruļvadā esošā tehnoloģiskā nafta pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā bija Latvijas valsts īpašums. Ievērojot šo apstākli, Latvijas valstij un tās atbildīgajām institūcijām arī jāīsteno turpmākie soļi sev piederošās naftas skaidrai identificēšanai.

Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs iepriekš paudis pārliecību, ka cauruļvadā esošā nafta pieder Latvijas valstij un "Ventspils naftas" privatizācijas procesā tā nav tikusi privatizēta. Pēc viņa paustā, izsolē pārdodot šo naftu, valsts varētu iegūt 70 miljonus latu.

Kompānija "LatRosTrans" ir naftas un tās produktu maģistrālo cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā. 66% kompānijas pamatkapitāla pieder "Ventspils naftai", 34% – "Transņefteprodukt".

BNS