Eiropas parādu krīze izraisa kritumu pasaules biržās
Satraukums par eirozonas valstu un ASV parādu krīzi pirmdien izraisīja lejupslīdi pasaules fondu biržās un eiro vērtības samazināšanos. Savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 1600 ASV dolāru par unci robežu.
Vissmagāko triecienu piedzīvoja Eiropas banku sektors, tirgotājiem paužot šaubas par Eiropas Savienības (ES) banku "stresa testa" rezultātiem, kas lielāko daļu banku atzina par stabilām.
Investori ar satraukumu gaida ceturtdien Briselē paredzēto eirozonas līderu sanāksmi, kurā paredzēts meklēt risinājumu parādu krīzei un novērst Grieķijas maksātnespēju, kas eirozonas ekonomikām radītu lielākas problēmas.
Londonas "FTSE 100" un Vācijas "Dax" indeksi pirmdienas tirdzniecības sesijas laikā nokritās par 1,55%, Parīzes "CAC 40" indekss pirmdien zaudēja 2,04% no vērtības, bet Milānas biržas galvenais indekss FTSE MIB nokritās par 3,2%.
Vissmagāko lejupslīdi piedzīvoja bankas - "Intesa Sanpaolo" zaudējot 6,32%, "UniCredit" 5,29%, bet "Royal Bank of Scotland" un "Societe Generale" aptuveni 5% vērtības.
Arī tirdzniecība Volstrītā sākās ar cenu samazināšanos, "Dow Jones", "S&P 500" un "Nasdaq" indeksiem noslīdot par aptuveni 1%.
Tikmēr zelta cena pasaules tirgū pirmdien pirmo reizi vēsturē pārsniedza 1600 dolāru par unci atzīmi, kas galvenokārt skaidrojams ar investoru vēlmi ieguldīt drošos aktīvos laikā, kad aizvien pieaug bažas par parādsaistību krīzi eirozonā un ASV.
Zelta cena Londonas Cēlmetālu biržā (LBM) tirdzniecības sesijā sasniedza 1607,45 dolāru (797,29 latus) par unci, tādējādi turpinot piektdien aizsākto kāpumu. Tirdzniecības sesijas noslēgumā zelta cena mazliet samazinājās līdz 1598,76 dolāriem par unci.
"Zelta cena sasniegusi kārtējo rekordaugsto līmeni, investoriem zaudējot pārliecību par politiķu spēju atrisināt parādsaistību problēmas, kas negatīvi ietekmē pārliecību," norāda "CMC Markets" analītiķi.
Savukārt eiro vērtība pirmdien Londonas biržā noslīdēja līdz 1,4045 ASV dolāriem par eiro, zaudējot 0,76% vērtības.
Savukārt Šveices franka vērtība attiecībā pret eiro pirmdien sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni, investoriem pievēršoties tā dēvētajai droša patvēruma valūtai, bažījoties par parādsaistību problēmām eirozonā un ASV.
Eiro kurss rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi samazinājās līdz 1,1404 frankiem.
Šveices franka vērtība attiecībā pret eiro rekordaugstu līmeni sasniedza arī pagājušajā nedēļā.
Arī Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien piedzīvoja kritumu, kas galvenokārt skaidrojams ar bažām par parādsaistību problēmām ASV, kas ir pasaulē lielākā naftas patērētājvalsts.
Ņujorkas biržā ASV vieglās jēlnaftas cena augusta piegādēm samazinājās par 2,10 dolāriem un veidoja 95,14 dolārus (47,19 latus) par barelu.
Savukārt Londonas biržā "Brent" jēlnaftas cena septembra piegādēm saruka par 1,45 dolāriem - līdz 115,81 dolāram (57,44 latam) par barelu.
"Purvin and Gertz" analītiķis Viktors Šams skaidro, ka politiskās nesaskaņas ASV par valsts parādsaistību krīzi turpina negatīvi ietekmēt naftas cenas.
Jau ziņots, ka eirozonas dalībvalstis šonedēļ ārkārtas samitā centīsies apturēt Grieķijas nokļūšanu maksātnespējā, kas varētu sagādāt problēmas lielākajām ekonomikām.
Tikmēr ASV politiķi cīnās ar valsts budžeta samazināšanas plānu, kas prezidentam Barakam Obamam nodrošinātu iespēju novērst katastrofisku tās maksātnespēju apmaiņā pret 1,5 triljonus dolāru (744 miljardus latu) lielu izdevumu samazināšanu.
