Sākusies kviešu un rapša kulšana; raža būs par 30% mazāka nekā pērn
Latvijā sākušies pārtikas kviešu un ziemas rapša kulšanas darbi un prognozes liecina, ka raža būšot par 30% zemāka nekā pērn, atzina aptaujātie eksperti.
"Kulšana sākta Zemgalē un Kurzemē. Ja būs labi laika apstākļi, citur tā varētu sākties jau rīt vai arī noteikti nākamnedēļ. Tiesa, tam var traucēt solītais lietus, līdz ar to, iespējams, ka zemnieki tuvākajā laikā uz lauka tā arī neuzbrauks," sacīja graudu kooperatīva "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" vadītājs Indulis Jansons.
Viņaprāt, par ražu varēs spriest tikai tad, kad tā būs klētī. "Labāka raža, nekā pērn varētu būt vasarājiem un rapšiem. Par cenu tendencēm patlaban neņemos spriest, jo tās būs atkarīgas no daudziem faktoriem - gan no ražu apjomiem, gan no politiskiem lēmumiem, gan no spekulatīvo darījumu apjomiem biržās," sacīja Jansons.
Arī lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš sacīja, ka Zemgalē un Kurzemē ziemas kviešu kulšana jau sākusies, aktīva kulšana notiek Jelgavas novadā, Tukuma novadā, Dobeles un Bauskas novados.
"Vērienīgāki kulšanas darbi gaidāmi nākamnedēļ. Šogad izveidojusies situācija, ka ziemas kviešu un ziemas rapša kulšana notiks vienlaicīgi, kas zemniekiem nav pārāk patīkami, bet neko darīt - jāpielāgojas," sacīja Lazdiņš, prognozējot, ka šogad raža kopumā būšot mazāka nekā pērn.
"Visas prognozes liecina, ka kopumā šogad raža būs par aptuveni 30% mazāka nekā pērn. Vislabākā tā noteikti būs Latgalē, kur bijuši ļoti labi laikapstākļi un arī paši zemnieki pamatīgi strādājuši. Savukārt attiecībā uz cenu tendenci izskatās, ka salīdzinājumā ar 2010.gadu cena gan ziemas rapsim, gan ziemas kviešiem pieaugs. Pieļauju, ka pieaugums varētu būt aptuveni 10%," prognozēja Lazdiņš.
Jau iepriekš Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa "Nozare.lv" atzina, ka uz augstām ražām šogad nevarot cerēt, jo sausais pavasaris nav veicinājis ziemāju cerošanu.
"Vēl varam cerēt uz graudu kvalitāti, kas kaut nedaudz spēs kompensēt ieguldītos līdzekļus graudu audzēšanā," norādīja agronome.
Kā ziņots, šogad ievērojami mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem, jo pavasara sākuma ieilgušā sausuma dēļ gājuši bojā apmēram 43% ziemāju platību un lauki tika pārsēti ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Ja 2010.gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53%, šogad tie veido tikai apmēram 32% no kopējās graudaugu platības. Graudaugu sējumu platības 2010.gadā bija 535 700 hektāru, kas ir par 5100 hektāriem jeb 0,9% mazāk nekā 2009.gadā. Šogad prognozētās graudaugu sējumu platības ir 516 600 hektāru.
Savukārt, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kviešu cenas pērn, salīdzinājumā ar 2009.gadu pieaugušas no 79,75 latiem līdz 110,21 latam par tonnu. Pārtikas kviešu sadārdzinājums bija no 85,11 latiem līdz 115,75 latiem par tonnu. Rudzu sadārdzinājums pērn bija no 56,02 latiem līdz 79,72 latiem par tonnu.
Kopumā 2010.gadā tika iepirkti 1,12 miljoni tonnu graudu, kas ir par 3,3% jeb 38 800 tonnām mazāk nekā iepriekšējā gadā.
