"airBaltic" pamatkapitālu vēlas palielināt par 63,68 miljoniem latu

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), no šīs summas 30 miljoni latu būtu jau VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Augulis informē, ka akcionārs saņēmis neauditētu 2010. gada pārskatu, kurā uzrādīti "airBaltic" zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.

Valsts pārstāvji sabiedrības "airBaltic" padomē uzskata, ka nepieciešami papildus ieguldījumi vismaz 60 miljonu latu apmērā, neskaitot esošo obligāciju konvertāciju. Taču šie ieguldījumi atrisinātu tikai sabiedrības negatīvo pašu kapitāla problēmu. Lai attīstītu sabiedrību "airBaltic", nepieciešams iegādāties jaunas, ekonomiskas lidmašīnas, kā arī veikt nākotnes darījuma kontraktus par degvielas iegādi, lai apdrošinātos pret iespējamām cenu izmaiņām, kur izmaksas, atkarībā no darījuma veida, var būt ievērojami lielākas, skaidro Augulis.

Viņš uzsver, ka finansiālā situācija "airBaltic" ir "nopietna" un jau martā Satiksmes ministrija par to informējusi Ministru kabinetu. Patlaban nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām, lai nodrošinātu tās turpmāku darbību un attīstību ir nepieciešams ieguldīt papildus finanšu līdzekļus.

Pēc padziļinātas sabiedrības "airBaltic" finanšu pārbaudes un turpmākas attīstības stratēģijas izvērtēšanas, auditorkompānija "KPMG" un finanšu konsultants "Prudentia" secinājis, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāko darbību un attīstību, nepieciešams palielināt tās pamatkapitālu.

Valdībai esot iesniegti vairāki iespējamie tālākie sabiedrības attīstības varianti, viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmē valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā, otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.

"Vai tiešām uzņēmums ir jānoved līdz reisu slēgšanai un daļējai darbības apturēšanai, lai valdība sāktu konstruktīvi rīkoties šajā jautājumā? Pašreizējā situācija izskatās pēc uzņēmuma graušanas ar pagaidām publiski nepaskaidrotu mērķi. Premjeram jāsaprot, ka šādai rīcībai var būt ļoti nopietnas sekas - sākot ar starptautisku skandālu un valsts tēla graušanu līdz pat daudzu cilvēku palikšanai bez darba un starptautiski konkurētspējīga uzņēmuma nogremdēšanai, " uzsver satiksmes ministrs.

Otrdien padome ir pieņēmusi lēmumu un informējusi akcionāru par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas steidzamo nepieciešamību un lēmuma pieņemšanas atlikšanas iespējamajām sekām attiecībā uz sabiedrības maksātspēju.

Augulis uzturot spēkā iepriekšpausto, ja valdība izšķiras saglabāt vairākumu aviokompānijā, tad pamatkapitāla palielināšana jāskata kompleksā ar akcionāru līguma nosacījumu maiņu, nosakot valstij kā lielākajam akcionāram veto tiesības, bāzes lidostu Rīgā un valdi ar diviem valsts puses pārstāvjiem tajā.

Ministrs aicina valdības vadītāju Valdi Dombrovski (V) nevilcināties un beidzot pieņemt lēmumu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu. To Augulis uzsver Ministru prezidentam nosūtītajā vēstulē, lūdzot jau šodien izlemt sasaukt valdības ārkārtas sēdi "airBaltic" jautājumā.

Jau ziņots, ka šodien plkst.12 notiek "airBaltic" akcionāru pilnsapulce par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, savukārt plkst.14 "airBaltic" valde sniegs plašāku informāciju par turpmāko rīcību, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmuma prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

"airBaltic" padome vakar atbalstīja lidsabiedrības vienīgā valdes locekļa Flika priekšlikumu par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

Kā norāda Fliks, tagad atbildība par šo jautājumu "pārgājusi pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), kura vadībā valdībai jālemj par valsts kā akcionāra rīcību".

Fliks uzsver, ka kapitāla palielināšana ir priekšnosacījums "airBaltic" stabilas attīstības un ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai. Pamatkapitāla palielināšana esot nepieciešama "airBaltic" turpmākai izaugsmei, tostarp lidmašīnu flotes atjaunošanai.

Kā ziņots, 5. augustā "airBaltic" padomes sēdē par tās priekšsēdētāju izvēlēta valsts akcionāru pārstāve Santa Glāzniece. Par vietnieku iecelts Žans Šarls Korsaks, kurš ir privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) pārstāvis.

3. augustā notikušajā aviokompānijas akcionāru sanāksmē padomē tika iecelts arī valsts virzītais Gints Kiršteins un Raitis Tukāns, kā arī BAS izvirzītais Ilmārs Razumovskis.

Kā ziņots, iepriekš Razumovskis un Korsaks no padomes bija atkāpušies. Toreiz "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētāja - SM - nosūtīja vēstuli "airBaltic" valdei ar aicinājumu nekavējoties sasaukt akcionāru pilnsapulci, lai nodrošinātu jaunas padomes iecelšanu un kompānijas turpmāku veiksmīgu attīstību.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995. gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

BNS/Foto: Ieva Čīka/LETA