Vai Šķēle ir patiesais airBaltic līdzīpašnieks?

Kā raksta žurnāls "Ir", "airBaltic" iespējamās pārdošanas aizkulises nesen nedaudz pavēris Ventspils mērs Aivars Lembergs, paziņojot, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") esot runājis ar "kaut kādiem ukraiņu oligarhiem par "airBaltic" daļu pārdošanu".

Dombrovska bijušais padomnieks ekonomikas jautājumos Gints Freimanis žurnālam apstiprināja, ka vasaras sākumā Dombrovskis ticies ar Ukrainas "Privatbank" akcionāriem Igoru Kolomoļski un Genādiju Bogoļubovu, kurus kā ukraiņu investoruss, kas interesējas par ieguldīšanu Latvijā, pie premjera atvedis uzņēmējs, Valsts prezidenta Valda Zatlera kādreizējais padomnieks Vasīlijs Meļņiks. Sarunā abi uzņēmēji ieminējušies, ka viņus interesē arī aviācija, pieder daļas Ukrainas aviokompānijā "Aeroswift" un vēl dažās, un "viņi ved sarunas par "airBaltic"". Kad Dombrovskis pavaicājis, ar ko viņi runā, atbilde bijusi "Ar Andri Šķēli.".

Šķēle gan noliedza, ka ar šiem uzņēmējiem būtu runājis par "airBaltic" pārdošanu, un norādīja, ka atpazīstot tikai vienu no tiem.

Šķēle tikšanos ar Fliku, kas savulaik kopā ar Jāni Nagli aktīvi piedalījies Latvijas uzņēmumu privatizācijas procesā un vēlāk darbojās ekspremjeram tobrīd piederošās "Ave Lat Grupas" padomē, Kijevas lidostā nosauca par iepriekš neorganizētu jeb sagadīšanos.

Žurnāls "Ir" norāda, ka jau ziemā televīzija Alunāna ielā nofilmējusi Aivara Lemberga un Anrija Lemberga došanos vizītē pie Krievijas miljardiera Vladimira Antonova, kuram piederošā Latvijas Krājbanka ir "airBaltic" līdzīpašnieka SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" kreditors. Pēc šīs tikšanās publiski tika pausts aicinājums uzticēties "airBaltic" privātajam akcionāram. Žurnāls arī norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieprasījumā atļaut kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā minēts pieļāvums, ka viņam slēpti pieder daļas "airBaltic".

Savukārt otrdien, bez pieteikšanās ierodoties ar Šķēli saistītā uzņēmuma birojā Dzirnavu ielā, žurnāla pārstāvis sastapis arī "Rīgas tirdzniecības ostas" valdes locekļus. Tieši "Rīgas tirdzniecības osta" un "airBaltic" ir divi uzņēmumi, kuru patiesajiem īpašniekiem KNAB dzen pēdas tā dēvētajā oligarhu kriminālprocesā, kur uzmanības lokā nonācis Šķēle, Šlesers un Lembergs.

Kā skaidroja Šķēle, "Rīgas tirdzniecības ostas" valde viņa birojā pulcējas tikai tāpēc, ka viņa konsultāciju uzņēmumam ir līgums ar "Rīgas tirdzniecības ostu".

Jau ziņots, ka otrdien valdība nolēma piedalīties "airBaltic" glābšanā, pēc valdības sēdes paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Konsultāciju kompānijai "Prudentia" divu nedēļu laikā jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā. "Prudentia" pētīšot divus scenārijus - valsts piedalās līdzvērtīgi kā otrs akcionārs, vai "valsts pilnībā piedalās visā kompānijas darbībā". Pēc valdības pārstāvju teiktā, pārdot "airBaltic" akcijas pašreizējā situācijā valstij nav ieteikuši konsultanti.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss atzinis, ka valsts akcionārs vēlas nomainīt ne tikai Fliku, un neizslēdz iespēju, ka izmaiņas varētu skart arī citus augstākā līmeņa menedžerus.

Dombrovskis trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem apliecināja, ka var dot garantijas: nomainot "airBaltic" vadību, tās jaunais vadītājs nebūs politiķis, bet gan profesionālis. "airBaltic" ir nepieciešams profesionāls menedžeris ar pieredzi aviosfērā, starptautisku reputāciju un atpazīstamību, norādīja premjers.

Premjers trešdien intervijā "Radio 101" atzina, ka tas, visticamāk, būs kāds starptautisks eksperts. "Par to atalgojumu, ko saņem Fliks, var noalgot ļoti labu profesionāli," piebilda Dombrovskis. Viņš arī teica, ka parasti uz šādām pozīcijām nesludina konkursus, bet kandidātus meklē ar personāla atlases firmu palīdzību. Vaicāts, kā varēs izvairīties no "cita Flika" iecelšanas "airBaltic" vadībā, viņš teica, ka to nodrošinās akcionāru līguma maiņa, nosakot, ka valstij ir iespēja kontrolēt uzņēmumu, tai skaitā iecelt un atcelt uzņēmuma vadību.

Jautāts, vai, vadot valdību vairāk nekā divus gadus, viņš neuzskata par nepieciešamu uzņemties politisku atbildību par problēmām, kādas valstij ir radušās ar "airBaltic", Dombrovskis atrunājās, ka sarežģījumus lielā mērā radīja toreizējā Satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) 2009.gada martā noslēgtais akcionāru līgums, kas kontroli pār uzņēmumu nodeva mazākuma akcionāram.

Valdības sarunās ar "airBaltic" mazākuma akcionāru nav izdevies mainīt attiecīgo līgumu punktu, tāpēc Flikam jāuzņemas atbildība par situāciju uzņēmumā. Premjers tieši neatbildēja uz jautājumu, vai valdība nevarēja kvalitatīvāk darboties, lai panāktu izmaiņas līgumā.

Viņš atzina, ka valdība pēdējā "airBaltic" kapitāla palielināšanas reizē paļāvās uz Flika iesniegto biznesa plānu.

Kā ziņots, Šlesers iepriekš norādīja, ka Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu "airBaltic" akcionāru līgumu un "atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu".

Tomēr pagājušā gada rudenī toreizējās partiju apvienības "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa paziņoja, ka gan Šlesers, gan Fliks atklāti maldina sabiedrību, sakot, ka līdz ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu aprīlī parakstīts jauns akcionāru līgums.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA