Valsts sāk sarunas par jaunas lidsabiedrības izveidi
Valsts kā akcionārs nopietni apsver iespēju veidot jaunu lidsabiedrību un jau sākuši sarunas ar potenciālajiem investoriem, kas varētu tajā ieguldīt, šodien žurnālistiem sacīja finanšu konsultantu kompānijas "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš.
Viņš gan atteicās prognozēt, cik valstij būtu jāiegulda iespējamajā jaunajā projektā, taču norādīja, ka patlaban valsts ir situācijā, kurā jāapmaksā "airBaltic" bijušie un esošie zaudējumi, turklāt jātiek galā ar menedžmenta "zirnekli", kuru savas vadīšanas laikā izveidojis tās vadītājs Bertolts Fliks. Turklāt, visticamāk, privātajam akcionāram "Baltijas aviācijas sistēmas" nemaz nav līdzekļu, ko ieguldīt lidsabiedrības pamatkapitālā un valstij jāiegulda vienai pašai. Šādā situācijā jaunas lidsabiedrības izveide šķietot loģiskāks risinājums.
Viņš gan norādīja, ka jaunajai lidsabiedrībai vienas dienas laikā neizdosies iegūt 3,2 miljonus pasažieru kā "airBaltic", bet tas arī neesot vajadzīgs, jo tranzītpasažieris labi ja lidostā nopērkot vienu balzāma pudeli, un tas arī esot viss. Turklāt neesot saprotams, kāpēc "airBaltic" ir deviņi galamērķi Somijā, kurus nākotnē neesot vajadzības uzturēt.
"airBaltic" esot nepareizs biznesa modelis, flote, reisi un rentabilitātes uzdevumus. Skaidrība par "airBaltic" likteni un attiecīgi jauno projektu būšot no vienas dienas līdz divām nedēļām.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss uzsvēra, ka lidostā ''Rīga'' ir asa konkurence un, ja "airBaltic" nelidos, nav paredzams, ka kāps biļešu cenas, un prioritārie galamērķi tikšot veiksmīgi nosegti.
Problēma un tiesiskie riski gan esot faktā, ka paiešot pietiekami ilgs laiks, lai partneri noticētu jaunajai lidsabiedrībai un tā sāktu lidojumus.
Intensīvāk par jaunas lidsabiedrības izveidi sākts domāt pēc tam, kad Fliks, neprasot valsts akcionāriem, vērsies pēc tiesiskās aizsardzības, kas ievadījis neatgriezenisku procesu, jo "airBaltic" vairs neuzticas ārzemju partneri un kreditori, un tas nozīmē neizdevīgākus finanšu nosacījumus un priekšapmaksas garantēšanu, kas attiecīgi iedzīs lidsabiedrību finanšu strupceļā. Kompānija nevarēs nokārtot parādsaistības ar kreditoriem. Turklāt fakti norādot, ka ar šādām personām kā Fliks nopietnus darbības veikt neesot iespējams.
Pēc tiesiskās aizsardzības lūguma piegādātājiem esot būtiski samazinājusies uzticība "airBaltic" un tātad esot lielāka iespējamība, ka lidkompānija nelidos.
Valsts, ja izsolē tiks pārdoti "airBaltic" aktīvi, jaunajai lidsabiedrībai būtu ieinteresēta iegādāties elektroniskos aktīvus, tādus kā mājaslapa, un klientu bāzi.
Kā ziņots, Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") neauditētie dati par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam uzrāda zaudējumus 95 miljonu latu apjomā, šodien žurnālistiem sacīja finanšu konsultantu kompānijas "Prudentia" vadītājs Krastiņš.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka šādi rādītāji nav normāli un vērtējami kā katastrofāli ģeometriskā progresijā tieši pēc tā brīža, kad par lidsabiedrības akcionāru kļuva Fliks. Šie gan joprojām ir neauditētie dati, jo ar oficiālajiem rezultātiem valdībai joprojām nav izdevies iepazīties.
Viņš arī informēja par vairākiem līdz šim nepubliskotiem pārkāpumiem, piemēram, sagrozītiem lidsabiedrības grāmatvedības datiem, kuros netiek uzrādītas saistības desmit miljonu ASV dolāru (pieci miljoni latu) apmērā, bet pēc tam kompānija tos vienalga apmaksā.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Patlaban starp "airBaltic" akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar "airBaltic" finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.
