Nīderlandiešus interesē Latvijas fermas

"Deviņdesmitajos gados Latvijā pirmā paaudze pārņēma saimniecības. Viņi bija 30-40 gadus veci. Tagad esam 20 gadus tālāk, un tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem priekšā ir pensija. Saimniecības var vadīt viņu bērni, bet reizēm bērni to negrib darīt," problēmu iezīmēja Osinga.

Viņš teica, ka tiek mēģināts meklēt risinājumus - ir ieguldītāji vai holandiešu fermās dēli, kas grib nākt uz Latviju un turpināt saimniekot. Pārsvarā tas attiecoties uz liellopu fermām.

"Esmu šeit jau ilgi, un šāda ideja bija sen. Kādreiz tas bija ļoti labi iespējams Igaunijā, kad bija ļoti labi organizētas fermas, saimnieku nebija vai tie bankrotējuši, bet holandiešiem bija tāda attieksme: "Igaunija? Latvija? Kur tas ir?" Tagad esam Eiropas Savienībā, holandieši ļoti labi zina, kur ir Igaunija, daudz rakstīts specializētajās avīzēs par šo tēmu, un lēnām sākam domāt," stāstīja Osinga.

Runājot par citām iespējamām sadarbības jomām, viņš atzina, ka Nīderlande daudz vairs uz šo reģionu neskatās un tās pārstāvji ir aktīvi tādās valstīs kā Čehija, Polija, Ungārija. Piemēram, Rīgā vari sastapt desmit holandiešu firmas, bet Budapeštā vai Prāgā - 100, un tas automātiski pievelk vairāk kompāniju un darbojas kā sniega bumbas efekts, teica Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kameras prezidents.

Viņš skaidroja, ka uz Latviju jālido ar lidmašīnu, bet Polija ir tuvāk, Latvijā arī pārsvarā viss ir dārgāks nekā Polijā. Čehijā un Polijā uzņēmums ir tuvāks vietējam klientam, var ražot ko tādu, kas ir pieņemams esošajam klientam Nīderlandē. No Latvijas, viņaprāt, var piegādāt sistēmas, ko var eksportēt, ja loģistika prasa maz un ir runa par kādu īpašu Latvijas labumu. Labs piemērs ir karkasa mājas, daudz kas notiek arī informātikā.

Osinga pauda viedokli, ka visvairāk sadarbības iespēju ir lauksaimniecībā - runa ir ne tikai par govīm, bet arī puķēm. Tā, viņa vērtējumā, ir tipiska lieta, ko Latvija var piedāvāt un kurā Holandei ir stipras pozīcijas. Latvijā var audzēt un pēc tam sūtīt uz Maskavu vai Stokholmu, skaidroja uzņēmējs.

SIA "Host Energo" 75% daļu pieder Nīderlandes kompānijai "Host Holding B.V.", bet 25% - komercdirektoram Osingam, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati. Uzņēmums specializējas ar atjaunojamiem energoresursiem saistītu enerģētisko procesu un tehnoloģiju izstrādē un realizācijā, kā arī uzturēšanā.

Latvijā uzņēmums īstenojis vai turpina īstenot vairākus projektus - zemnieku saimniecībās "Zemturi", "Bio Ziedi", īstenots arī projekts Krāslavā. Jauns projekts būs Mālpilī, kas saistīts ar liellopu fermu, vēl viens projekts ar jaudu viens megavats paredzēts Kurzemē. Savulaik "Host Energo" sāka īstenot koģenerācijas projektu Valkā, taču tagad tas pārdots "Eesti Energia".

2010.gadā "Host Energo" strādāja ar neto apgrozījumu 330 875 latu apmērā, kas ir ievērojami vairāk nekā 2009.gadā, kad apgrozījums bija 24 537 lati. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bija 86 315 lati pretēji 2009.gada zaudējumiem 76 935 latu apmērā, liecina "Lursoft" dati.

Osinga dzimis 1968.gadā. Latvijā viņš darbojas kopš 1993.gada. Sākotnēji nodarbojies ar lauksaimniecību, bet pirms desmit gadiem pievērsās enerģētikas projektiem. Nīderlandes-Latvijas Tirdzniecības kamerā Osinga darbojas kopš tās pirmsākumiem. Patlaban viņš ir kameras prezidents un "Host Energo" komercdirektors.

LETA /Foto: shutterstock