Īpašumiem Jūrmalā cenas krīt par 10%-15% salīdzinājumā ar vasaras sezonu

"Pirmkārt, vasaras sezonai noslēdzoties, ir mazinājies pieprasījums, kuru izsauca ārvalstu atpūtnieku pieplūdums. Otrkārt, kāpis piedāvājums, kas galvenokārt izskaidrojams ar īpašnieku vēlmi pārdot īpašumu pirms ziemas sezonas sākšanās, lai izvairītos no īpašumu izīrēšanas grūtībām ziemas periodā un apkures izmaksu sloga," skaidroja Kursišs.

Viņš piebilda, ka ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas Jūrmalā ziemas periodā, salīdzinot ar Rīgas īres cenām par līdzīga tipa un kvalitātes īpašumiem, ir mazāki, savukārt, vasaras sezonai sākoties, līdz ar atpūtnieku pieplūdumu, īres cenas Jūrmalā nereti trīskāršojas. Turpretī investēt īpašumos Rīgā ir stabili un droši, piebilda Kursišs.

"Ekonomiskās krīzes gados nekustamo īpašumu cenas bija nebijuši zemas, taču jau vairāk kā gadu vērojams cenu kāpums. Tendences liecina, ka nekustamā īpašuma cenas palielināsies, līdz ar to īpašumu vērtība nākotnē tikai augs," skaidro Kursišs.

Ieguvums ārvalstniekam no investīcijām ir ne tikai termiņuzturēšanas atļauja, peļņa no nekustamā īpašuma nākotnes vērtības celšanās, bet arī pieļaujami ikmēneša ienākumi no iegādātā nekustamā īpašuma izīrēšanas, piebilda Kursišs.

Patlaban Rīgas centrā īres dzīvokļi ar kvalitatīvu remontu un mēbelēm ir deficīts, tādēļ tos izīrēt pēc īpašuma iegādes ir iespējams nekavējoties. Iegūtie ienākumi ir vērā ņemami, piemēram, trīsistabu dzīvokļa vidējā īres maksa centra vēstniecību rajonā ir 800 eiro (560 lati) mēnesī, neieskaitot komunālos maksājumus, skaidroja Kursišs.

Kā ziņots, 2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka trešo valstu pilsoņu interese par iespēju pieprasīt uzturēšanās atļauju pēc tam, kad viņi veikuši Imigrācijas likumā paredzētās investīcijas, ir liela, turklāt tai ir tendence katru mēnesi pieaugt. Kopējais investīciju apjoms no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 30.jūnijam sasniedz 66,4 miljonus latu, bet, iekļaujot arī pēdējos vasaras mēnešus, investīciju apjoms jau nedaudz pārsniedz 98 miljonus latu.

Lielākā daļa pircēju ir no Krievijas un citām NVS valstīm, taču īpašumus iegādājas arī ASV, Kanādas, Ķīnas un citu valstu pilsoņi, piebilda Kursišs.

LETA