Latviešu uzņēmēji emigrācijā izrāda interesi par Elejas muižas ēkām

Viņa pastāstīja, ka uzņēmuma pārstāvji stādījušies priekšā kā latviešu emigranti Amerikas Savienotajās Valstīs.

Iesniegumā pausta iecere, ka patlaban neapsaimniekotās un sliktā stāvoklī esošās ēkas - vēsturiski dēvētais Viesu nams un Teātra nams - varētu pārtapt par funkcionējošu apartamentu kompleksu, kas uzņemtu pārsvarā ārzemju viesus - it īpaši ārzemju latviešus, kas nolēmuši apmeklēt Latviju uz ilgāku laika periodu.

Uzņēmēja interese ir iegūt savā īpašumā pašlaik pašvaldības īpašuma daļu - zemes teritoriju aptuveni divu hektāru platībā tieši ap šīm ēkām.

Izskatot minēto ieceri, novada pašvaldība ir aicinājusi pieteicēju vērsties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, lai noskaidrotu iespējamību īstenot savu ieceri no kultūra pieminekļu aizsardzības viedokļa. Bez šī atzinuma pašvaldībai būs nepieciešami vēl arī citi ieceri konkretizējoši fakti, lai sekmētu dotās ieceres virzību.

Vēl nesen ar līdzīgu domu, veidot viesnīcu un atpūtas kompleksu ar ekoloģiskās pārtikas atbalstošu restorānu, klajā nāca muižas kādreizējo īpašnieku Medemu dzimtas pārstāvis - grāfs Teodors fon Medems, ar kuru šā gada aprīlī novada pašvaldība sāka sarunas par dzimtas īpašuma sakopšanu un atjaunošanu.

Saņemtā jaunā iesnieguma kontekstā Jelgavas novada pašvaldība sazinājās ar grāfu, lai gūtu pārliecību par viņa nodomiem vai to izmaiņām. Grāfs Teodors fon Medems sniedzis atbildi, ka patlaban no savas ieceres ir atteicies saistībā ar finansiālo situāciju pasaulē un Latvijā.

Pēc publiski pieejamās informācijas, grāfs fon Medems ir pārstāvis dzimtai, kas Latvijā dzīvojusi kopš 13.gadsimta. Kopā ar sievu nodibinot SIA "Medem International", Teodors mērķtiecīgi vēlējies īstenot tūrisma projektus, ieguldot līdzekļus savu senču savulaik apdzīvotā reģiona attīstībā.

Kā liecina vēstures dati, Elejas muižu 1753.gadā nopirka grāfs Johans Frīdrihs fon Medems. Viņa meitas Dorotejas laulības ar Kurzemes hercogu Pēteri 1779.gadā deva fon Medemiem Sv.Romas impērijas grāfa titulu un nodrošināja dzimtu ar īpašu stāvokli Kurzemes muižniecības vēsturē.

Elejas pili uzcēla laikā no 1806. līdz 1810.gadam, tā Latvijas kultūrvēsturē ir nozīmīga kā daudzu izcilu mākslas darbu krātuve. Laikā no 1840. līdz 1860.gadam Elejas muiža kā vienots muižas ansamblis tika uzskatīta par izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Muižas kompleksā ietilpa 19 lielas ēkas, parks, alus brūža komplekss, laidari, staļļi, vēja dzirnavas, ķieģeļu un kaļķu cepļi, dīķu sistēma, pusmuižas, birzes un 1500 hektāri zemes un meža.

Elejas muiža gāja bojā 1915.gada jūlijā, kad, krievu karaspēkam atkāpjoties, no 19 ēkām tika nodedzinātas 18. 1925. un 1927.gadā izstrādāti atjaunošanas projekti, kas izrādījās pārāk dārgi. 1933.gadā tiek pieņemts lēmums pils drupu nojaukšanai. No pils ķieģeļiem uzceltas vairākas ēkas Elejā.

Elejas muižas ansamblis ir Latvijas nozīmes kultūras piemineklis. No muižas kompleksa ir atjaunots Viesu un Teātra nams, saglabājies tējas namiņš, drupu fragmenti, uzkalniņš un dīķis.

LETA jau ziņoja, ka šā gada martā Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) pēc tikšanās ar Kurzemes hercogienes Dorotejas dzimtas pēcteci Teodoru fon Medemu komandējuma laikā Francijā atzīst, ka panākta abpusēja vienošanās par šai dzimtai kādreiz piederējušās Elejas muižas kompleksa atjaunošanas iespējām.

Caune tikās ar Medemu komandējuma laikā Francijā no 24.marta līdz 27.martam. Jautājums aktualizējies arī saistībā ar novadam pieejamiem Eiropas Savienības līdzekļiem Baltijas jūras reģiona programmas "Trans in Form" projektā, sākot Elejas parka atjaunošanu. Turklāt šo parku plānots izveidot par Jelgavas novada vasaras kultūras pasākumu norises vietu, iepriekš skaidroja Kaņepone.