Nostiprinoties dolāram, septembrī samazinājušās dārgmetālu cenas

Apskatā skaidrots, ka septembrī zelta un citu dārgmetālu cenas mainījās neierasti plašā amplitūdā - sudraba cenas svārstījās vidēji 30% līdz 34% amplitūdā eiro un ASV dolāru valūtās, bet zelta - vidēji ap 13% līdz 15,7% attiecīgajās valūtās.

"Pasaules fondu biržas pārdzīvo grūtus laikus. Parasti, zaudējot fondu tirgiem, iegūst dārgmetāli, tomēr arī šis likums septembrī nedarbojās. Zelts, sudrabs, platīns un pallādijs kopā ar citām biržas precēm zaudēja cenu," skaidro "Goldinvest Asset Management" padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.

Pēc viņa sacītā, akciju tirgu raksturojošais indekss "Dow Jones Industrial" septembrī zaudēja 5,05%. Avotiņa skaidro, ka indeksa vērtības izmaiņas bijušas cikliskas - mēneša laikā vairākkārtīgi sekoja strauji kritumi un pieaugumi, kas norāda, ka investoriem nav uzticības fondu tirgiem un notiek investoru atbalsta cenu meklējumi. Pie tā vainīgs bijis spēcīgais dolārs. "Investori ir tā sabiedēti par pasaules ekonomikas stāvokli, ka ASV dati vairs nešķiet tik briesmīgi. Dolārs atkal ir topā," uzskata Avotiņš.

Kā informē "Goldinvest Asset Management", mēneša laikā bija vērojama situācija, ka zelta cenas gan ASV dolāros, gan eiro izteiksmē bija lielākas par platīna cenām. Platīns vairākas reizes atguva savas pozīcijas, kļūstot dārgāks par zeltu, bet mēnesi tomēr noslēdza, maksājot mazāk par to gan dolāros, gan eiro.

Saskaņā ar Avotiņa teikto platīna un pallādija cenu līmeni uzskata par nepietiekami novērtētu un daži analītiķi pievērš uzmanību šiem metāliem, rekomendējot tos iegādāties. Šādu rekomendāciju viņi pamatojot ar to, ka zelta tirgus izskatās pārpirkts, bet platīns un pallādijs kā rūpnieciskie metāli ir nenovērtēti un cenu burbulis šajā segmentā nav izveidojies.

"No otras puses, platīna grupas metāli un sudrabs tiek uzskatīti par izejvielām, nevis finanšu instrumentu, tādēļ šo metālu cenas krita līdzi izejvielu un fondu tirgiem," skaidro Avotiņš.

Rezultātā zelts mēneša laikā zaudējis 10,25% ASV dolāru izteiksmē un 7,45% eiro izteiksmē. Toties tā dēvētie rūpnieciskie dārgmetāli zaudējuši ievērojami vairāk - vidēji ap 20% gan ASV dolāros, gan eiro.

Avotiņš norāda, ka kopumā zelta cenu atbalsta līmenis ir ap 1200 eiro (845 lati) par unci un 1600 ASV dolāri (832 lati) par unci, bet sudraba cenu atbalsta līmenis ir ap 23 eiro (16 latiem) par unci un 30 ASV dolāriem (16 latiem) par unci.

Balstoties uz tirgus apskata datiem, "Goldinvest Asset Management" eksperti prognozē, ka septembris investoriem un tirgotājiem var kļūt par pagrieziena punktu pašreizējās Eiropas Savienības valstu parādu krīzes frontē. Šajā laika periodā reitingu aģentūras pazemināja gan vairāku Eiropas valstu suverēnos reitingus, gan nozīmīgu starptautisku privāto institūciju reitingus. Tā, piemēram," Moody 's" samazināja divu galveno Francijas banku - "Credit Agricole" un "Societe Generale" - kredītreitingus.

"Neskatoties uz to, ka dārgmetālu tirgus visai vāji reaģēja uz šiem jaunumiem un tas neatturēja to no krituma, ir pamats uzskatīt, ka šis fons sagatavo dārgmetāliem labu atbalsta līmeni un izaugsmes iespēju nākotnē," uzskata "Goldinvest Asset Management" eksperti.

"Goldinvest Asset Management" nodarbojas ar investīciju zelta un citu dārgmetālu tirdzniecību monētu un lietņu veidā, izsniedz kredītus pret šo metālu ķīlu, veic numismātikas preču tirdzniecību un juvelierlūžņu un citu dārgmetālus saturošu lūžņu uzpirkšanu, utilizāciju un pārstrādi.

Kompānijai ir filiāle Lietuvā, Viļņā, un meitasuzņēmums "Goldinvest Asset Management" Maskavā.

"Goldinvest Asset Management" 1997. gada 3. aprīlī dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, bet pagājušā gada augustā tika reorganizēta akciju sabiedrībā.

Uzņēmuma akcionāri ir "Barrows Consulting" ar 57,84% kapitāla daļu, Gints Feņuks - 28,07%, Ints Kalniņš - 0,64%, kā arī SIA "Nekustamo īpašumu projektu aģentūra", kurai pieder 13,45% kapitāla daļu.

Kopējais "Goldinvest Asset Management" pamatkapitāls no 2011. gada 11. janvāra ir 855 000 latu.

LETA