Veikali algo viltus pircējus un apkopējus izspiegotājus

Kā liecina uzņēmuma „Secure Latvia” apkopotā statistika, Baltijas valstīs mazumtirdzniecībā ārējās zādzības (pircēju nozagtais) veido vidēji 43% no zudumiem, iekšējās zādzības (darbinieku nozagtais) – 34%. Atlikušos 17% rada cilvēciskais faktors – darbinieku kļūdas un piegādes nepilnības.

Vairums tirgotāju pieturas pie klasiskām un pārbaudītām vērtībām zādzību novēršanā. Latvijā joprojām populārākā ir fiziskā apsardze (viens vai vairāki apsargi uniformās), attālinātā videonovērošanas sistēma, kā arī tā saucamie elektroniskie vārti aiz kasēm, kas signalizē, ja no veikala tiek iznesta neatkodēta prece.

Ārējai preču aizsardzības sistēmai daudzi uzņēmumi izmanto arī butaforijas, piemēram, elektronisko vārtu mulāžas, butaforiskas novērošanas kameras, taču tās nav īsti iedarbīgas pret profesionāliem zagļiem, kas lieliski prot atšķirt īstu iekārtu no neīstas.

Veikala īpašniekus mudina izspiegot savus darbiniekus

Lai arī ārējās zādzības veido lielāko daļu mazumtirgotāju zudumu, tomēr ievērojamu zudumu īpatsvaru veido iekšējās zādzības, kuras veic veikalu personāls – pārdevēji, kasieri un pat veikalu vadītāji.

„Daudzos tirdzniecības uzņēmumos algas pārdevējiem, kasieriem un noliktavas darbiniekiem ir diezgan zemas, vienlaikus blakus notiek liela preču apgrozība. Tāpēc vilinājums izmantot iespēju viegli tikt pie labām precēm, izmantojot nelikumīgus paņēmienus, ir ļoti liels,” novērotajā dalās „Secure Latvia” biznesa attīstības vadītājs Eduards Bukovskis.

Lai novērstu šādas zādzības mazumtirgotāji un apsardzes kompānijas meklē arvien jaunus risinājumus. Viņi sākuši algot tirdzniecības detektīvus, kas strādā privātā apģērbā, bieži vien iejūtoties pircēja (ar grozu vai ratiņiem), apkopēja vai veikala darbinieka lomā.

Bukovskis veikalu īpašniekus mudina arī izspiegot savus darbiniekus ārpus darba laika: „Ļoti vērtīgi ir papētīt darbinieku ne tikai darbavietās, bet arī ārpus tās. Šādu uzdevumu parasti veic novērotāji ar detektīva licenci, kas noskaidro, ar ko jaunais darbinieks ikdienā komunicē, kā viņš iztērē pirmo algu un tamlīdzīgi, kas jau ļoti daudz pasaka par cilvēku. Tāpat ir tikai normāli, ja darba devējs potenciālajam darbiniekam, kas strādās ar lielām materiālām vērtībām kasē vai noliktavā, palūdz izziņu no Iekšlietu ministrijas par viņa pagātni. Šo praktizē varbūt tikai puse uzņēmumu.”

Kā liecina „Pasaules mazumtirdzniecības zādzību barometrs 2010”, pašlaik pirmo reizi trīs gadu laikā mazumtirgotāji ir palielinājuši savus ieguldījumus drošības risinājumos, tā samazinot zudumus. Globāli populārākās nozares, kurās zādzību skaits tiek samazināts līdz ar ekonomiskās stabilitātes atgūšanu, ir apģērbu tirdzniecība, farmācija, būvniecības un pašapkalpošanās veikali.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus drošības risinājumus zudumu mazināšanai, pašlaik aktuāli ir kompleksi drošības pakalpojumu risinājumi. Tas nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta ne tikai ārējiem, bet arī iekšējiem riskiem – apsardzes uzņēmums gan nodrošina personāla novērošanu un pārbaudes, gan arī piedalās noliktavas un preču plūsmas procesos – inventarizācijā, pieņemšanā, izsniegšanā un citos.

„Protams, ne jau apsargs pētīs inventarizācijas dokumentus. Šo funkciju veic uzņēmuma darbinieki ar zināšanām un pieredzi noliktavu biznesā, loģistikā, cilvēki, kas šo procesus izprot un spēj veikt profesionālu preču plūsmas analīzi, konstatējot vājās vietas un iesakot uzņēmējam risinājumus jeb zudumu samazināšanas plānu,” skaidro Bukovskis.