Eiropadome nolemj paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%

Eiropadome vienojās par pasākumiem, kas veicami banku sektora stabilitātei un banku rekapitalizācijai. Tika panākta kompromisa vienošana par kapitāla pietiekamības apjoma palielināšanu līdz 9% un banku ekspozīcijas pret valsts vērtspapīriem novērtēšanu pēc tirgus vērtības.

Latvijai svarīgi, lai šo kapitāla prasību ievērošana nenovestu pie banku kreditēšanas apjoma samazināšanas, informēja Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienības (ES) pārstāve Evelīna Melbārzde.

Attiecībā uz banku likviditātes nodrošināšanu tika panākta vienošanās, ka primāri orientācija būs uz resursu piesaisti tirgū, izmantojot valsts garantijas, ja tas būs nepieciešams. Tuvākā laikā tiks izstrādāta vienota pieeja šo garantiju izmantošanai Eiropas līmenī. 9% kapitalizācijas līmenis jāsasniedz līdz 2012.gada 30.jūnijam. Pašreizējais likumdošanā noteiktais kapitāla pietiekamības līmenis Latvijā bankām ir 8%.

Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs informēja valstu un valdību vadītājus par Eirozonas samita sagatavošanu. Eirozonas valstu un valdību valdītāji turpinās darbu pie vienošanās par Eiropas finanšu stabilitātes fonda apjoma palielināšanu, lai nodrošinātu iespējamo atbalstu grūtībās nonākušajām valstīm. Tāpat tiks lemts par Grieķijas un citu eirozonas valstu finansiālo krīzi un pasākumiem, lai novērstu tās sekas.

Latviju sanāksmē pārstāvēja ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijai banku rekapitalizācijas jautājums ir īpaši svarīgs, jo, uzliekot bankām jaunas prasības, ir nepieciešams nodrošināt arī finansējuma avotus, lai bankas jauno prasību rezultātā nesāktu ierobežot kreditēšanu.

Premjera vērtējumā, otrs svarīgākais jautājums ir par Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu, kur iecerēts finansējumu no 440 miljardiem eiro palielināt vairākas reizes, taču, tā kā Latvija nav eirozonas valsts, uz mums tas neattiecas un Latvija šajā finansējuma nepiedalās.

Pēc politiķa vārdiem, arī Grieķijas defolts Latviju tiešā veidā neskarot - ja daļa no Grieķijas parāda tiek norakstīta, tiešas ietekmes uz Latvijas tam nebūšot, tomēr, "ja problēmas izplešas tālāk eirozonā, tas var ietekmēt Latviju caur nelabvēlīgu ārējo ekonomisko vidi", tāpēc Latvijai ir svarīgi, lai eirozonas valstis spētu vienoties, kā nodrošināt Grieķijas parādu restrukturizāciju, vienlaicīgi nosargājot citas eirozonas problēmvalstis.

LETA