Bizness un ekonomika

Zviedri arvien vairāk darba lietu kārto ar īsziņām un čatu

Jauns.lv

Zviedri arvien vairāk darba lietu kārto ar mobilo sakaru īsziņām un "čatošanu", atstājot novārtā darbavietas fiksēto telefonu, raksta zviedru avīze "Dagens Nyheter", atsaucoties uz Upsalas universitātes komunikāciju pētnieku Hokanu Selgu.

Kā raksta avīzes portāls "dn.se", Upsalas universitātes Informācijas tehnoloģiju (IT) fakultātes pētnieks Selgs konstatējis, ka galvenokārt gados jaunie darbinieki pāriet no balss zvaniem fiksētos un mobilos tīklos uz īsiem tiešas sarakstes veidiem.

Pētījumā Selgs tomēr konstatē, ka darba vietās kopumā balss sarunas aizvien ir svarīgākais saziņas līdzeklis darba vajadzībām, taču citi elektronisko sakaru līdzekļi iegūst arvien lielāku lomu.

"Konstatējām, ka telefonsarunai, vienalga vai fiksētā vai mobilā tīklā, vai izmantojot IP (interneta) telefoniju, ir liela nozīme visās [darba] situācijās. Tikpat populārs ir e-pasts, turklāt ar priekšrocību, ka kontaktēšanās tiek piefiksēta dokumentāli. To īpaši novērtē, ja mērķis ir panākt vienošanos. Gan SMS [īsziņas], gan tiešsaites vēstījums [čats] tiek atzīts par piemērotu neformālā kontekstā vai sazinoties ar personu, kuru labi pazīst. Steidzamās lietās SMS ir otrs labākais variants pēc telefonsarunas," raksta Selgs.

Pētījums atklājis, ka 91% zviedru darbā vairākas reizes dienā izmanto e-pastu, bet 69% vairākas reizes sazinās pa mobilo telefonu. Savukārt 31% pētījumā aptaujāto teikuši, ka fiksēto telefonu darbā nelietojot nekad. Īsziņas 32% darba vajadzībām izmanto dažas reizes nedēļā, bet tikai 14% to dara vairākas reizes dienā. Savukārt "čatošanas" rīkus vairakkārt dienā izmantojot 20%.

"No daudziem komentāriem izriet, ka vairākās darbavietās fiksētā telefonija ir atmesta, arī ja dažkārt uzņēmums ir paturējis fiksētā telefona numuru. Citās darbavietās fiksēto telefonu izmanto tikai telefona konferencēm," raksta Selgs.