“Snoras” problēmu dēļ ierobežota Latvijas Krājbankas darbība

Ierobežojumi stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi, un to darbības termiņš ir viens mēnesis.

Šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā notikumus AS "Latvijas Krājbanka" mātes sabiedrībā - Lietuvas bankā "Snoras" - un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Latvijas Krājbankā".

Dravniece sacīja, ka FKTK ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, kā arī sniegt finanšu pakalpojumus.

Saskaņā ar šo lēmumu "Latvijas Krājbankai" ir noteikts aizliegums veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem gan fiziskām, gan juridiskām personām par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu) viena kalendārā mēneša laikā.

Saistību izpildes ierobežojumi nav attiecināmi uz naudas līdzekļiem, kuri tiks ieskaitīti klientu kontos pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas, "Latvijas Krājbankas" un klientu maksājumiem valsts budžetā, maksājumiem valsts un pašvaldību iestādēm, darījumiem ar Latvijas Banku, Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru iegādi, maksājumiem komercsabiedrībām, kuru darbība saistīta ar preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs, piesaistīto noguldījumu procentu maksājumiem un klientu maksājumiem "Latvijas Krājbankai" un tās meitas sabiedrībām.

FKTK noteiktais ierobežojumu apmērs vienam klientam ir samērots ar Noguldījumu garantiju likumā noteikto summu, tas ir, FKTK ir saglabājusi "Latvijas Krājbankas" klientu tiesības uz noguldījumu valsts garantētās atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro (70 000 latu), kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājies noguldījumu nepieejamības gadījums.

Tādējādi, veicot izmaksas klientiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu) apmērā, "Latvijas Krājbankas" turpmākā darbība un finansiālā stabilitāte ir prognozējama un rada mērenas noguldījumu izmaiņas "Latvijas Krājbankā", nodrošinot darbības stabilitāti un maksātspēju.

Jau ziņots, ka Lietuvas Bankas valde trešdien nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.

Valdība arī ierosinās Seimam mainīt likumdošanu, atļaujot sadalīt banku "Snoras" divās daļās - nosacītajā "labajā" un "sliktajā" bankā, lai valstij nebūtu jākompensē noguldījumi bankas klientiem, jo "labā" banka varētu turpināt darbību. Otrā bankā tikmēr paliktu pārējais īpašums.

Kā paziņojis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu, lai darītu visu iespējamo bankas īpašuma aizsardzībai un varbūtējā kaitējuma atlīdzības nodrošināšanai.

Ar "NASDAQ OMX" biržas Viļņas Tirgus operāciju departamenta lēmumu trešdien tika apturēta tirdzniecība ar bankas akcijām.

Visi bankas "Snoras" noguldījumi līdz 100 000 eiro (70 280 latiem) ir apdrošināti, to drošību garantē valsts, norāda mediji. Likums paredz, ka apdrošināšanas izmaksas noguldītājiem tiek izmaksātas litos 20 darba dienu laikā no apdrošināšanas gadījuma dienas, bet ārkārtējos apstākļos šis termiņš var tikt pagarināts ne ilgāk kā par desmit darba dienām.

"Snoras" pagaidu administrators Saimons Frīklijs ceturtdien paziņoja, ka bankai nav likviditātes problēmu un 24 stundu laikā tā atsāks ierobežotu darbību.

"Būsim sarūgtināti, ja izskanējušās informācijas par "Snoras" banku dēļ cietīs AS "Latvijas Krājbanka" prestižs," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" sacīja "Latvijas Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis.

Tai pat laikā viņš minēja, ka banka ir gatava tam, ka varētu būt cilvēki, kas pēc šodien dzirdētās informācijas vēlēsies doties uz "Latvijas Krājbanku", lai, piemēram, izņemtu naudu.

"Tomēr es neredzu iemeslu tam, lai cilvēki šādi rīkotos. Tas, ka ir nomainījušies mūsu akcionāru akcionāri, tiešu iespaidu uz "Latvijas Krājbanku" neatstāj. Pateicoties izskanējušajai informācijai par "Snoras" banku, arī mēs esam nonākuši uzmanības centrā. Šis notikums ir līdzīgs "matrjošku" principam, jo cilvēki uzskata - ja kaut kas slikts ir noticis ārējai lellei, tad sabojājušās ir arī iekšējās lelles," pauda Priedītis.

Patlaban "Latvijas Krājbankas" lielākā akcionāre ir Lietuvas AB "Bankas Snoras'', kurai pieder 67,9% akciju, bet atlikušie 32,1% akciju pieder citiem investoriem.