Kažoka: Krūmanei pašai bija jau jāatkāpjas no amata

Savā blogā portālā "politika.lv" eksperte norāda, ka Krūmane sagrāvusi pamatelementu, uz kā balstās banku sistēma, - uzticēšanos.

"Kādēļ vispār mūsdienu valstīs ir iespējama bankas? Visi taču apzinās, ka gadījumā, ja liels procents noguldītāju dotos no kādas bankas izņemt naudu, banka bankrotētu, jo tai nav tik daudz brīvu līdzekļu. Kādēļ, to apzinoties, cilvēki nogulda bankās naudu? Uzticēšanās. Uzticēšanās tam, ka uz bankām var paļauties. Un (varbūt iracionāla, bet tomēr) ticība tam, ka bankas tiek uzraudzītas - ka kāds dienām un naktīm seko līdzi tam, ko bankas dara, mācās no iepriekš pieļautām krīzēm (Latvijā par tām nav jāatgādina) un spēj garantēt, ka nekas tik dramatisks vairs neatkārtosies," akcentē Kažoka.

Uzticēšanās ir "fundamentāli svarīgs mīts" normālai banku funkcionēšanai. Šo "fundamentālo mītu" Krūmane ir pamanījusies sagraut, un tam nav nekāda sakara ar to, vai FKTK "nostrādāja" pa visiem 100% vai arī viņu darbā bijušas kļūdas, akcentē eksperte.

"Problēma ir vadītājas komunikācijā ar sabiedrību. Ne pirmdien naktī, kad sabiedrībai tika paziņots par "Krājbankas" darbības apturēšanu, ne otrdien līdz pat [Latvijas Televīzijas raidījuma] "100.panta" speciālizlaidumam FKTK vadītāja vispār publiski nebija redzama. Viņas vietā uz svarīgām intervijām tika sūtīti FKTK darbinieki, kas acīmredzami netika galā - ne viņi spēja atbildēt uz jautājumiem, ne izrādīt pietiekamu cieņu pret intervētājiem (kuriem nav jāzina visas banku sistēmas nianses) un "Krājbankas" klientiem (ko vien vērts bija ciniskais joks par to, ka Raimondam Paulam būs iespēja izņemt no bankomāta 50 latus)," norāda "Providus" pētniece.

Krūmanes piedalīšanās otrdienas "100.panta" speciālizlaidumā bijusi izgāšanās, jo cilvēki uzzinājuši, ka, ja ir svētku dienas un brīvdienas, uz banku pārkāpumiem sevišķi operatīvas reakcijas nebūs, pat ja zināms, ka noticis noziegums. Tāpat kļuvis skaidrs, ka tad, ja banku vadība pārkāpj Krimināllikumu, uzraugi ir bezspēcīgi. Iedzīvotāji arī uzzināja, ka valsts galvenais banku uzraugs tad, kad jau ir zināms, ka vienas pietiekami lielas vietējās bankas mātes bankai un tā īpašniekam ir nopietnas krimināla rakstura problēmas, neatceļ savu komandējumu. Un pat pēc atgriešanās necenšas normāli komunicēt ar bankas īpašnieku.

"Nekompetence, augstprātība, neieinteresētība - tas bija jaušams šajās atbildēs," FKTK vadītājas publisko komunikāciju vērtē Kažoka.

Viņa uzskata, ka daudziem, vērojot FKTK vadītājas uzstāšanos, radās vēlme aicināt tuviniekus draugus, paziņas raut ārā naudu no visām Latvijas bankām. Labākais apliecinājums cilvēku neticībai ir tas, ka rindas pie "Krājbankas" bankomātiem bija arī otrajā dienā, kad no "Krājbankas" kontiem izsniedza naudas summu līdz 50 latiem.

"Šādi komunicējot, FKTK ir nodarījusi ilgtermiņa kaitējumu visai Latvijas banku sistēmai. Nezinu, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai atkal rastos ticība tam, ka bankas tiek kvalitatīvi uzraudzītas. Pat ja tiešām ir tā, ka objektīvi FKTK izdarījis maksimumu. Bezatbildīga komunikācija uzticēšanos ir sagrāvusi vienas dienas laikā," norāda Kažoka.