Valdība jau gatavojas pārņemt "airBaltic" akcijas
Valdība sākusi sagatavošanās darbus, lai valsts nepieciešamības gadījumā pārņemtu lidsabiedrības "airBaltic" privātajam akcionāram piederošās kapitāla daļas un veiktu turpmākos ieguldījumus kompānijā, liecina neoficiālā informācija.
Šāds solis jau pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi "airBaltic" akciju pārņemšanu un Satiksmes ministrijas (SM) šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.
Valdība šorīt aiz slēgtām durvīm gandrīz trīs stundas sprieda par situāciju "airBaltic" pēc "Latvijas Krājbankas" un "Snoras" bankas slēgšanas. Abas bankas bija lielākie aviokompānijas privātā akcionāra - SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) - kreditori, kas ļāva nodrošināt ieguldījumus "airBaltic".
Kā pēc valdības slēgtās sēdes žurnālistiem atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, valdībai nav garantiju, ka BAS spēs nodrošināt kārtējo ieguldījumu lidsabiedrībā, un tiek vērtēti vairāki iespējamie tālākās rīcības varianti.
Valdība "airBaltic" jau ieguldījusi 16 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 14 miljonus latu. Iepriekš slēgtais līgums paredz, ka līdz 15.decembrim valsts ieguldīs vēl 41,6 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 37,7 miljonus latu.
Ja BAS finansējumu neatrod, valdībai būs jāizlemj, vai turpināt līdzekļu iepludināšanu lidsabiedrībā un segt arī privātā akcionāra saistības, vai arī meklēt kādu citu finansētāju, kas veiks ieguldījumu kompānijas pamatkapitālā. "airBaltic" akcionāru sapulcei par pamatkapitāla palielināšanu vajadzētu notikt 22.decembrī.
BAS valdes locekle Inga Piterniece iepriekš informēja, ka kompānija patlaban risina jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā. Vienlaikus BAS uzsver, ka "līdz brīdim, kad tiks pieņemti gala lēmumi saistībā ar "airBaltic" jautājumiem, BAS atturēsies no plašākiem publiskiem komentāriem".
Tikmēr kļuvis zināms, ka Saeimas atbildīgās komisijas sēde par situāciju "airBaltic" ir notikusi jau šo pēcpusdien. Tajā lemto deputāti gan atturas izpaust, norādot, ka ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu.
Kā ziņots, ja BAS neizsniegs aizdevumu lidsabiedrībai, tai ir pienākums valstij pārdot visas privātajam akcionāram piederošās akcijas par vienu latu, turklāt šīs akcijas ir atbrīvojamas no komercķīlas vai finanšu nodrošinājuma, paredzēts "airBaltic" akcionāru vienošanās dokumentā, kas nonācis portāla "Pietiek.com" rīcībā.
Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neziņas par "airBaltic" turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās palielināt kompānijas pamatkapitālu, valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot kopumā 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). "airBaltic" akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka "Snoras" un "Latvijas Krājbanka".
Pēc "Nozare.lv" aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.
Kā ziņots, oktobrī amatu pameta ilggadējais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks, jo to paredzēja akcionāru vienošanās. Jaunais "airBaltic" prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
