Gauss baidās par jaunām „airBaltic” problēmām
Iepriekš publiskotās prognozes par Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") tapušas laikā, kad vēl nebija zināms par AS "Latvijas Krājbanka" un iepriekšējā "airBaltic" privātā akcionāra finanšu problēmām, līdz ar to nevar izslēgt, ka uzpeldēs arvien jaunas problēmas.
To intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss. "Situācija ar apakšuzņēmumiem ir ļoti neskaidra, un mēs tagad cenšamies atgūt pār visu kontroli, atgriežot lidsabiedrībā atpakaļ vitāli svarīgos tās darbības elementus un atsakoties no lietām, kam nevajadzētu būt saistītām ar aviosabiedrību," sacīja Gauss, kā piemēru minot virszemes pakalpojumu kompāniju "North Hub Services", kas daļēji piederēja "airBaltic" akcionāram.
Nav nekāda pamatojuma aviosabiedrībai būt virszemes pakalpojumu īpašniekam. Tas nav pieļaujami no konkurences viedokļa, nemaz nerunājot par to, ka tādā veidā aviokompānijas vadītājs sevi ierobežo, jo nespēj vienoties ar citām virszemes pakalpojumu kompānijām par izdevīgāko piedāvājumu, sacīja Gauss.
Viņš arī uzsvēra, ka "airBaltic" nodarīti lieli zaudējumi, kopš šā gada pavasara vadot to no ārzemēm. "Nav iespējams vadīt lidsabiedrību bez nepārtrauktas kontroles par to. Tas ir vissliktākais, kas var notikt. Tāpat kā tas, ka vienai personai lidsabiedrībā ir neierobežota vara bez iespējām akcionāriem šīs personas rīcībā iejaukties," sacīja Gauss.
"AirBaltic" plāno atteikties no desmit vecajām "Fokker" lidmašīnām ar 50 pasažieru vietām, un nākamajā gadā tiks izmantotas 24 lidmašīnas, sacīja Gauss, norādot, ka patlaban aviokompānijai līzingā ir 34 lidmašīnas, lai gan ziemā tā neizmanto pat 29.
Lidsabiedrības vadītājs gan norāda, ka aviokompānija no savas kapacitātes nākamajā gadā neko nezaudēs. Pēc tam pakāpeniski lidmašīnu skaits tiks palielināts, un 2016. gadā "airBaltic" lidos jau ar 36 lidmašīnām. "Taču gribu uzsvērt, ka mēs tiešām ar šīm lidmašīnām lidosim, nevis tikai tās turēsim un maksāsim par tām naudu," sacīja Gauss.
Jau ziņots, ka "airBaltic" vadība Ministru kabinetam sagatavotajā sākotnējā biznesa plānā iesaka izvēlēties tādu attīstības scenāriju, kas paredz sākotnēji optimizēt lidmašīnu floti un lidojumu maršrutus, neļaujot biznesa apjomiem samazināties zem kritiskās masas, liecina valdībai iesniegtie dokumenti. Saskaņā ar šo scenāriju pārvadāto pasažieru skaits 2012.gadā samazinātos par 8%, liecina dokumenti vietnē "e-portfelis".
Šāds attīstības scenārijs ļautu "airBaltic" nosargāt tā vadošās tirgus pozīcijas Baltijas reģionā un saglabātu iespēju vēlāk sākt cita scenārija - izplešanās - ieviešanu, ja tas būtu nepieciešams. Rīgas lidosta šī scenārija realizācijas gadījumā turpinātu attīstīties kā reģionāls tranzītmezgls. Šī scenārija realizācija saglabātu iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, jo "airBaltic" varētu demonstrēt turpmāku izaugsmi, sākot ar 2013.gadu, teikts valdībai iesniegtajos dokumentos.
Saskaņā ar tiem valdībai šodien jālemj arī par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, par ko aviosabiedrības akcionāru sapulcē lems 22.decembrī.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz valsts papildu ieguldījumus 41,6 miljonu latu apmērā, kā arī iespēju ieguldīt vēl 25,4 miljonus latu, ja bijušais "airBaltic" privātais akcionārs SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" neizpilda 3.oktobra noslēgto vienošanos starp lielākajiem akcionāriem. Jau iepriekš valsts ieguldījusi 16 miljonus latu, tādējādi kopējais valsts ieguldījums lēšams 57,6 miljonu latu apmērā.
