Maza, ietekmīga būvnieku saujiņa nosmeļ 400 miljonus valsts iepirkumu
No visām būvfirmām, kas pēdējos divos gados uzvarējušas valsts iepirkumos, tikai 3% ziedoja partijām, tomēr tās spējušas iegūt vairāk nekā 35%, jeb 400 miljonus latu no visas iepirkumu summas, liecina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra sadarbībā ar Atvērto datu kustības aktīvistiem Latvijā veiktais pētījums par savstarpējo laipnību sakarību būvnieku un politisko partiju attiecībās.
Pētījuma dati liecina, ka maza, bet ietekmīga būvnieku saujiņa nosmeļ vairāk nekā trešdaļu no visiem valsts iepirkumiem. Par savām uzvarām būvnieki politiķiem pateicās, uz pēdējām Saeimas vēlēšanām noziedojot pusmiljonu latu.
Viens no būvniecības tirgus līdera "Skonto būve" pārstāvjiem Māris Kvite šogad augustā noziedoja Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) 5000 latu. Īsi pirms un pēc ziedojuma, firma uzvarēja 33 miljonu latu vērtos konkursos par ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu izbūvi. Iepirkumus izsludināja toreiz ZZS vadītā Vides ministrija.
Pērn vasarā firmas "Arčers" līdzīpašnieks Kaspars Garkanis politiskajai apvienībai "Par labu Latviju" (PLL) un "Jaunajam laikam" (JL) kopā noziedoja 28 000 latu. Īsi pirms tam viņa pārstāvētā firma uzvarēja par 28 000 000 latu vērtu Policijas ēkas izbūvi Valmierā. Līgumu gan vēlāk lauza.
2010.gada martā Rīgas Domes Satiksmes departamenta konkursā par kārtējā Austrumu maģistrāles posma izbūvi uzvarēja firma ACB. Iepirkuma summa - 30 miljoni. Pusgadu vēlāk, pirms vēlēšanām, ACB īpašnieks Valdis Lejnieks ziedo 17 000 latu partiju apvienībai PLL.
Ziedotāju un valsts lielajos iepirkumos dominē valsts lielāko būvfirmu piecinieks - "Skonto būve", "Arčers", "Binders", ACB un "RE&RE". Lielo firmu uzvaras parasti skaidro ar pieredzi un nepieciešamajiem sertifikātiem.
Pētījums arī apgāž apgalvojumu, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs ārzemniekiem. Pēdējos divos gados būvniecībai valsts un pašvaldības iestādes tērēja vairāk nekā miljardu latu. Tieši ārvalstu kompānijas visbiežāk skaļi runā par dīvainībām iepirkumos, kas ļauj uzvarēt iepriekš noskatītam būvniekam. Skaļākais pēdējā laika skandāls ir Rīgas brīvostas konkurss Krievu salā par 89 miljoniem latu. Konkursā uzvarēja būvniecības magnāta Gunta Rāvja pārstāvēta pilnsabiedrība "BMGS S", otrajā vietā atstājot Vācijas uzņēmumu "Mobius". Vāciešu piedāvājums bija 12 miljonus lētāks. Viņi konkursā izkrita slikti izstrādātās darba organizācijas dēļ. Firma sūdzējās IUB, kas konkursu apturēja.
Uz pēdējām Saeimas vēlēšanām būvnieki partijām noziedoja pusmiljonu latu, kas ir desmitā daļa no visiem ziedojumiem. Taču tas ir tikai viens no veidiem kā pateikties politiķiem. Būvnieki atvēl naudu arī labdarībai. "Skonto būve" pērn labiem mērķiem ziedoja 150 000 latu. 78 000 latu labdarībai ziedoja arī otrs būvnieku smagsvars - firma "Arčers". Lielākā nauda atdota sporta organizācijām, kas Latvijā cieši saistītas ar politiku, kamēr dzīves pabērniem ziedots mazākums.
Piemēram, Latvijas Bobsleja federācijai ziedoti 22 500, Latvijas Basketbola savienībai 51 850, kamēr Invalīdu tiesību aizsardzības centrs ticis pie 300 latiem.
