"Latvijas Krājbanku" pasludina par maksātnespējīgu
Rīgas apgabaltiesa piektdien par maksātnespējīgu pasludināja "Latvijas Krājbanku", kuras darbība kopš novembra otrās puses ir apturēta, uzzināja tiesā. Tiesa piektdienas rītā pabeidza lietas izskatīšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, kurš ir arī "Latvijas Krājbankas" pārstāvis šajā procesā, atzina, ka banka ir pasludināma par maksātnespējīgu, norādot, ka gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), gan Rīgas domes iesniegtie pieteikumi ir pamatoti. Pēc viņa teiktā, parādsaistības pārsniedz aktīvus par apmēram 100 miljoniem latu, savukārt, nepieejot konservatīvi, šī summa varētu būt lielāka par 200 miljoniem latu.
Runājot par sanācijas iespējām, Brazovskis pēc tiesas sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka bankas kapitālā pašlaik trūkst 160–167 miljonu latu, krājbankas galvenais kreditors ar 335 miljonu latu prasījumu ir Noguldījumu garantiju fonds (NGF) un bez tā nedaudz vairāk kā 200 miljonu latu prasījums ir citiem kreditoriem. Pēc viņa sacītā, sanācijas procesa ietvaros jādomā, kā atjaunot bankas kapitālu, nodrošināt likviditāti, lai norēķinātos ar NGF un pārējiem kreditoriem. "Ekonomiski un skaitliski tas nav nekas sarežģīts, jautājums tikai, vai tas ir izpildāms arī no ieguldītāju puses," viņš paskaidroja.
Arī "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administratora auditorfirmas "KPMG Baltic" pilnvarotais pārstāvis Jānis Ozoliņš norādīja, ka prasība pasludināt bankas maksātnespējas procesu ir "pirmšķietami pamatota" – bankas aktīvi ir mazāki par parādsaistībām.
Prasību pasludināt "Latvijas Krājbanku" par maksātnespējīgu tiesā arī uzturēja maksātnespējas pieteikumu iesniedzēji – FKTK un Rīgas dome. FKTK pārstāvji norādīja, ka bankas saistības pārsniedz aktīvus, turklāt tā nespēj norēķināties ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi izpildoties likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm. Tāpat komisijas pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka 7.decembrī par bankrotējušu pasludināta "Latvijas Krājbankas" akcionāre "Snoras" banka.
Rīgas domes pārstāvis tiesu savukārt informēja, ka domei ir 10 miljonu latu prasījums par neizmaksātu noguldījumu un tā veikusi visas likumā noteiktās darbības, lai šo summu atgūtu. Tāpat viņš paskaidroja, ka dome nolēmusi iesniegt prasību par bankas maksātnespējas pasludināšanu, ņemot vērā, ka pēc FKTK pieteikuma krājbankas maksātnespējas process nebija ierosināts. Iepriekš dome arī vērsusies FKTK ar lūgumu iesniegt tiesā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu, taču komisija to nav darījusi.
FKTK pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteikums pēc Rīgas domes lūguma netika tiesā iesniegts lietderības apsvērumu dēļ, jo FKTK to bija jau izdarījusi.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 13.decembrī nolēma ierosināt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas lietu. Vienlaikus tiesa nolēma, ka FKTK jāizvirza cits bankas maksātnespējas administratora amata kandidāts. Toreiz komisija šim amatam virzīja Aigaru Lūsi, taču pēc konsultācijām, tostarp ar tiesībsargājošajām institūcijām, nolēma lūgt tiesu administratora amatā apstiprināt Intu Goldmani. Tomēr arī viņu tiesa neapstiprināja par bankas administratoru, un FKTK šim amatam bija jāizvirza cits kandidāts. FKTK 15.decembrī paziņoja, ka "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administratora amatam virza "KPMG Baltic", kuru tiesa apstiprināja 16.decembrī.
FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
