Bizness un ekonomika
2012. gada 15. janvāris, 05:28

Krievijas ekonomikas izaugsmi pērn nodrošinājušas naftas cenas

Jauns.lv

Krievijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu pērn par 4,2% nodrošinājušas naftas cenas, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie ekonomisti.

Krievijas iekšzemes kopprodukts pērn palielinājies par 4,2% salīdzinājumā ar 4% pieaugumu 2010.gadā, tādējādi tai kļūstot par vienu no trim pasaulē visstraujāk pieaugošajām lielajām ekonomikām, ceturtdien paziņoja premjerministrs Vladimirs Putins.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis stāstīja, ka Krievijas izaugsme balstās augstajās naftas cenās, dzīvelīgajā iekšējā patēriņā un ekspansīvajā fiskālajā politikā. "Ja naftas cenas paliks Krievijas valdības plānotajā 115 ASV dolāru (63,6 latu) par barelu līmenī, tai varētu izdoties saglabāt sabalansētu budžetu. Tādēļ Krievijas un Austrumu tirgum kopumā varētu būt laba balansējoša ietekme situācijā, kad lielā daļā Eiropas ekonomiku valda nenoteiktība un recesijas draudi," teica Gašpuitis.

Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzina, ka Krievijas ekonomikas attīstība ir ļoti atkarīga no pasaules naftas cenām. "Ja naftas cenas nokrīt, kas, ņemot vērā pasaules izaugsmes palēnināšanos, ir reāli, Krievijas valsts budžeta situācija un ekonomikas izaugsme arī pasliktināsies," brīdināja ekonomiste.

"DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozēja, ka 2012.gadā un arī turpmākajos gados naftas cenas joprojām būs samērā augstā līmenī. "Dziļākas eirozonas recesijas scenārijā tās varētu samazināties par pārdesmit procentiem, taču ir iespējams tālāks cenu kāpums pat šobrīd, savukārt naftas tirgus fundamentālie faktori liek domāt, ka tālākā nākotnē cenas ar daudz lielāku varbūtību ies uz augšu nekā uz leju. Līdz ar to, par spīti daudzajām neatrisinātajām strukturālajām problēmām Krievijas ekonomikā, tās labklājības līmenis varētu pakāpeniski augt," secināja Strautiņš.

Strautiņš arī norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem jāstrādā vairāk, lai iekarotu Krievijas tirgus, kas ir riskantāks no tiesiskā un biznesa kultūras viedokļa, taču šim tirgum ir arī lieli plusi. "Tajā mūsu uzņēmējiem piederošajiem zīmoliem ir lielāka vērtība nekā Rietumeiropā un eksotisko zemju tirgos, labāk zinām turienes tehniskos standartus. Kultūras un valodas pazīšana mums dod salīdzinošas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem no Rietumeiropas, ASV, Ķīnas," teica ekonomikas eksperts.

Arī Strašuna uzsvēra, ka Krievijas strauji augošā ekonomika ir pievilcīga Latvijas eksportētājiem. "Jau pašlaik Krievija ir trešā svarīgākā Latvijas tirdzniecības partnervalsts pēc Lietuvas un Igaunijas. Eksports uz Krieviju 2011.gada 11 mēnešos veidoja ap 11% no kopējā preču eksporta. Tātad Latvijas eksportētāji jau pašlaik izmanto šī plašā un augošā tirgus priekšrocības. Sagaidāms, ka 2012.gadā Krievijas ekonomika varētu augt straujāk nekā pārējo Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, tomēr eksportētājiem, plānojot paplašināt pārdošanas apjomus uz Krieviju, ir jāņem vērā politiskie riski," teica ekonomiste.

Bez eksporta iespēju meklēšanas Krievijā Gašpuitis iesaka domāt arī par darbības paplašināšanu Turcijā, Ķīnā, Brazīlijā un citās valstīs.

LETA