Maksātnespējas administrators iedzīvojas uz „Krājbankas” rēķina

KPMG un J.Ozoliņš atalgojuma summu ir aprēķinājis principam, ko paredz jau iesākta bankrota procedūra, lai gan par tās uzsākšanu lems

Rīgas Apgabaltiesa piektdien, 20. aprīlī. Bankas sanācijas gadījumā administratora atlīdzība atbilstoši likumam būtu tikai vienreizējs maksājums 20 mēnešalgu jeb 4000 latu apmērā līdz tiesas lēmumam par bankrota procedūras uzsākšanu.

Kredītiestādes maksātnespējas administratora atlīdzību nosaka Kredītiestāžu likuma 166.panta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais punkts.

Tāpat iepriekš minētā normatīvā akta 166.panta pirmās daļas ceturtā daļa nosaka, ka par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāmi augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā, piemēram, kredītmaksājumu procenti. Savukārt J.Ozoliņa janvāra un februāra aprēķinātās atlīdzības pamatā ir ieņēmumi no kredītmaksājumu procentiem.

Jāatgādina, ka Jānis Ozoliņš, nesasaucot kreditoru sapulci, izlēma par sanācijas procesa neuzsākšanu, kā arī sagatavoja iesniegumu Finanšu kapitāla un tirgus komisijai par bankrota procedūras ierosināšanu, par ko piektdien, 20.aprīlī, lems Rīgas apgabaltiesa sēde.

Bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems secina: „Šāda dedzīga personīgās atlīdzības aprēķināšana liek apšaubīt KPMG un J.Ozoliņa nolūkus un vēlmi atgūt līdzekļus noguldītāju interesēs. To apliecina arī citi konstatētie Maksātnespējas likuma pārkāpumi, maksātnespējas procesā piesaistot nesertificētas personas.”

Turklāt Jānis Ozoliņš šim procesam ir piesaistījis citas personas, kurām nav maksātnespējas administratora sertifikāts, kas ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 131.pantu. Tādējādi netiek ievērots arī šā likuma 132.pants, kas nosaka, kāda veida personas nevar tikt ieceltas par maksātnespējas administratoriem.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt to, lai process noritētu iespējami caurskatāmāk un iespējami vairāk līdzekļu tiktu atgūti par labu noguldītājiem. Diemžēl pašreizējais process to nenodrošina.

Jāmin, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora J.Ozoliņa pieredzē līdz šim nav bijusi neviena sanācija, turklāt jau iepriekš portāls puaro.lv ziņoja par virkni J.Ozoliņa pārkāpumiem vairāku uzņēmumu maksātnespējas procesu vadībā .

Atgādinām, ka piektdien, 20.aprīlī, plkst.11:00 norisināsies Rīgas apgabaltiesas sēde, kurā tiks lemts par AS „Latvijas Krājbanka” bankrota procedūras uzsākšanu.