Apgabaltiesa beidz uzklausīt par "Krājbankas" administratoru iesniegto sūdzību iesniedzējus

Līdzīgi kā tiesas sēdē piektdien, 20.aprīlī, kad tiesa sāka uzklausīt par bankas administratoru iesniegto sūdzību iesniedzējus,administratoram tika pārmesta darbošanās pretēji kreditoru interesēm, bankas aktīvu vērtības samazināšana, informācijas nesniegšana, kā arī nepamatota atlīdzību aprēķināšana un izmaksāšana.

Savukārt pašlaik bankas administrators un tā pilnvarotais pārstāvis Jānis Ozoliņš sniedz paskaidrojumus, kā arī atbild uz jautājumiem.

Līdz ar to pieteikumu par "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu joprojām nav sākts izskatīt.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesa 20.aprīlī nolēma vispirms izskatīt par administratoru iesniegtās sūdzības un tikai pēc tam lemt par bankas bankrota procedūru. Tomēr tiesas sēdē tika uzklausīta tikai puse no kopumā desmit sūdzību iesniedzējiem un, ņemot vērā tiesas darba laika beigas, tika nolemts par pārtraukuma izsludināšanu līdz pirmdienai.

Gan "KPMG Baltics", gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākotnēji lūdza tiesu vispirms lemt par bankas maksātnespējas risinājumu, proti, bankrota procedūras sākšanu, un tikai pēc tam izskatīt par administratora rīcību iesniegtās sūdzības. Tam gan nepiekrita sūdzību iesniedzēji, norādot, ka, pasludinot bankas bankrota procedūru, atpakaļceļa vairs nebūs. Tiesa tomēr šajā jautājumā pievienojās sūdzību iesniedzējiem, izlemjot vispirms izskatīt sūdzības.

Sūdzību iesniedzēju vidū ir bijušais "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, bijušais bankas padomes loceklis Vladimirs Antonovs, kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, Rīgas dome, Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv divus bankas kreditorus, kā arī uzņēmumi "Žurnāls Santa", "Veiksmes līzings", "Travelvia" un "WK Corporate Services Ltd.".

Ziņots arī, ka tiesa jau 29.martā plānoja lemt par "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu, taču, ņemot vērā iesniegtās sūdzības, par kuru virzību tiesa vēl nebija izlēmusi, lietas izskatīšanu atlika.

Pieteikums par bankas bankrota procedūras sākšanu tiesā tika iesniegts, jo FKTK atbalstīja "KPMG Baltics" iesniegto bankas maksātnespējas risinājumu, kas paredz bankas likvidāciju. Komisija izvērtēja administratoram iesniegtos krājbankas sanācijas priekšlikumus un atzina, ka tie nav īstenojami. Pēc administratora aplēsēm, "Latvijas Krājbankā" būtu jāiegulda vismaz 171 miljons latu, bet labākais sanācijas priekšlikums paredzēja tikai 38 miljonu latu ieguldījumu. Tāpat neviens no sanācijas priekšlikumiem neparedzēja reālu biznesa plānu bankas tālākai darbībai.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība pērn rudenī nacionalizēja "Latvijas Krājbankas" īpašnieces Lietuvas bankas "Snoras" 100% akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, kad atklāja, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Pērn novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina "Snoras" par maksātnespējīgu. 2011.gada 7.decembrī savukārt tika sākta "Snoras" bankrota procedūra.

Savukārt "Latvijas Krājbankai" FKTK padome pērn 17.novembrī noteica ierobežojumus, ņemot vērā notikumus Lietuvas bankā "Snoras" un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā. Savukārt 21.novembrī FKTK jau nolēma apturēt visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. Valsts policija notikušo pašlaik izmeklē.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" 2011.gada beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas. Rīgas apgabaltiesa pērn 23.decembrī krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu un par tās administratoru iecēla "KPMG Baltics".

BNS