"Krājbankas" maksātnespējas dēļ apdraudēta Jelgavas slimnīcas renovācija
Jelgavas pilsētas slimnīcai izveidojusies kritiska situācija maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" dēļ - iespējams, nerealizēsies plānotie slimnīcas renovācijas projekti. Zaudējumi Krājbankas bankrota gadījumā varētu sasniegt gandrīz pusmiljonu latu, informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
"Mums ir lielas bažas par Jelgavas slimnīcu, kuras zaudējumi Krājbankas bankrota gadījumā varētu būt ievērojami - 474 200 lati, un tā ir tiešām iespaidīga summa slimnīcas budžetā. Tā dēļ var nerealizēties vairāki ar renovāciju saistīti projekti, kuriem piesaistīts Eiropas fondu finansējums," uzsvēra Škutāne.
"Vienīgais valsts atbalsts Krājbankas situācijā ir ieteikums uzņemties kredītsaistības, taču tas grūž kārtējā parādu jūgā. Kredīta gadījumā ir vēl papildus izdevumi - formēšana, procentu maksājumi. Šo ieteikumu uzskatu par nenopietnu, tāpat kā aicinājumu turpmāk naudu glabāt Valsts kasē, nevis nedrošajās komercbankās," uzsvēra Škutāne un piebilda, ka ka masveida finanšu pārnešana uz Valsts kasi kārtējo reizi var negatīvi ietekmēt komercbanku tirgu: "Nez vai tas mums visiem šobrīd būtu vajadzīgs."
Arī Jelgavas pilsētas domei Krājbankā iesaldēti 147 700 lati, taču šī summa, lai arī ir būtiska, tomēr attiecībā pret kopējo budžetu nav tik liela, lai ietekmētu pašvaldības ikdienas darbu, norādīja Jelgavas izpilddirektore.
"Nepatīkami arī, ka bankas maksātnespējas gadījumā kāds ir labākā situācijā nekā pārējie. Privātpersonas saņem vismaz minimumu - līdz 100 000 eiro no Noguldījumu garantiju fonda, savukārt pašvaldība vai pašvaldības uzņēmums nesaņem neko. Tas būtu jāmaina un jāparedz, ka bankas maksātnespējas gadījumā no Noguldījumu garantiju fonda izmaksu saņem ikviens noguldītājs, vai tā būtu privātpersona vai juridiska persona," uzskata Škutāne.
Izpilddirektore uzsvēra - kaut arī Jelgavas pilsētas dome ir viens no kreditoriem, pašvaldībai trūkst informācijas par maksātnespējas procesu. "Kaut ko uzzinām no medijiem. Zinām, ka Rīgas dome ir iesniegusi pieteikumu Rīgas apgabaltiesai par Krājbankas maksātnespējas procesa administratora atcelšanu, sekojam līdzi kādi būs rezultāti un pilnībā atbalstām šo pašvaldības iniciatīvu," teica domes pārstāve.
Rīgas Apgabaltiesa ir saņēmusi rekordlielu sūdzību skaitu par "Krājbankas" administratoru "KPMG Baltics". Tiesu praksē izveidojies nebijis precedents, kad minētās sūdzības tiek izskatītas jau trīs tiesas sēdes pēc kārtas. Nākamā tiesas sēde noteikta trešdien, 25.aprīlī, plkst.11, tajā turpinās vērtēt SIA "KPMG Baltics" darbību un lemt par AS "Latvijas Krājbanka" bankrota procedūras uzsākšanu.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
"KPMG Baltics" tiesā iesniedza pieteikumu sākt "Krājbankas" bankrotu.
Administrators rosināja sākt "Krājbankas" bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem "Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.
