Rimševičs: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad var pārsniegt 3%
Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu pārsniegt 3% un Latvijas Banka jūnijā varētu pārskatīt līdzšinējo prognozi, kas paredzēja izaugsmi par 1,3%, šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš skaidroja, ka līdz šim Latvijas Banka savās prognozēs ir bijusi piesardzīga. "Pēc tā, kam Latvija gājusi cauri, ir grūti noticēt, ka visi veiktie konsolidācijas pasākumi varētu vainagoties ar tik strauju atkopšanos no krīzes," sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents gan norādīja, ka šī gada laikā ekonomikas izaugsmes tempi palēnināsies, piebilstot, ka reģionālo īpatnību dēļ Skandināvijas un Baltijas valstu ekonomikas tomēr izrādījušās stabilākas nekā citās Eiropas valstīs.
Tāpat Rimšēvičs norādīja, ka šī Latvijas valdība vairāk nekā jebkura cita ir darījusi visu iespējamo, lai Latvija 2014.gadā varētu ieviest eiro, un izteica cerību, ka Latvija saņems uzaicinājumu pievienoties eirozonai.
Rimšēvičs uzskata, ka eirozonai jāpievienojas, jo, ja Latvijai būtu izdevies eiro ieviest jau 2008.gadā, krīze nebūtu bijusi tik smaga un arī "Parex bankas" problēma valstij būtu gājusi secen, jo banka būtu varējusi neierobežotā apjomā pārfinansēties Eiropas Centrālajā bankā un atrisināt savas likviditātes problēmas.
"Lielas ekonomikas, kā Polija un Čehija, var atļauties nogaidīt, turklāt šīs valstis eirozonā patlaban neviens negaida. Tās pat vēl nav spērušas pirmo soli un pievienojušās valūtas stabilitātes mehānismam. Savukārt mazās ekonomikas - Malta, Kipra, Slovākija, Slovēnija un Igaunija - ir izvēlējušās eiro "aizvēju". Tālu nav jāmeklē - Igaunijā 60% iedzīvotāju atbalsta eiro, valstī tiek radītas jaunas darba vietas, valsts iekasē papildus nodokļus," skaidroja Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka eiro ir instruments, ar kuru, uzmanīgi un prasmīgi strādājot, var panākt lielas lietas.
Tāpat Latvijas Bankas prezidents pozitīvi vērtēja koalīcijas panākto vienošanos par pievienotās vērtības un darbaspēka nodokļu samazināšanu.
"Pozitīvi, ka tas netiek darīts uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Panākt šo vienošanos nebija viegli, bet šo brīdi visi gaidīja un iedzīvotājiem ir jāredz, ka pēc krīzes nāk arī kādi atvieglojumi, kaut arī nelieli," piebilda Rimšēvičs.
LETA
