Raidījums: Rīgas domes būvprojekti kavē Dienvidu tilta pabeigšanu
Rīgas pilsētas sāktie grandiozie būvprojekti kļuvuši par iemeslu, kādēļ kavējas līdzekļu pārskaitīšana Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanai, ziņo LTV raidījums "De facto".
Ambiciozie māju celtniecības plāni pašvaldības finanšu uzraudzītājiem likuši šaubīties par Rīgas domes (RD) un tās kapitālsabiedrības "Rīgas pilsētbūvnieks" spēju pildīt saistības.
Raidījums atgādina, ka pirms diviem gadiem Dienvidu tilta celtniecību apturēja, atliekot projekta pabeigšanu uz labākiem laikiem. Tie pienāca šogad, kad noslēdzās celtniecības darbu konkurss un RD nolēma pieņemt piedāvājumu Valsts kasē ar zemām procentu likmēm aizņemties septiņpadsmit miljonus latu celtniecības darbiem.
Jau marta sākumā Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome deva atļauju aizņemties. Tomēr vēl līdz šim finanšu līdzekļi nav pārskaitīti, jo, lai tiktu pie jaunās naudas Dienvidu tiltam, RD jāizpilda vairāki mājasdarbi. "Saprotot, ka ir uzņemtas tik augstas saistības, mums ir jāsaprot, vai pirmkārt šajā saistību grafikā ir iekļauti visi šie pieņemtie lēmumi par RD līdzdalību būvniecības projektos un ir jābūt pilnīgai pārliecībai par to, ka RD būs spējīga pilnībā šīs saistības pildīt," raidījumam apliecināja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme.
Šobrīd RD saistību apjoms jau ir tuvu maksimāli pieļaujamajam, kas nozīmē, ka tai saistību dzēšanai vajadzīgi gandrīz 20% no gada ieņēmumiem. Paskaidrojumi prasīti galvenokārt par grandiozajiem mājokļu celtniecības projektiem. Domei jākliedē bažas par esošo resursu izlietojumu un pilsētas spēju pildīt saistības. Rīgai prasīts arī apliecinājums, ka pašvaldības manta netiek izšķērdēta. RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse uzskata, ka RD, atsakoties no dažiem projektiem un sakārtojot dokumentāciju, Finanšu ministrijas bažas spēs kliedēt.
RD ilgtermiņa saistību apjoms pret "Rīgas pilsētbūvnieku" ir vairāk nekā 55 miljoni latu. Turklāt, pētot Rīgas saistības, radušās šaubas, vai uzrādītas visas. Bažas pastiprinājis fakts, ka pašvaldības pērn apstiprinātā mājokļu attīstības programma aizvadītajam, šim un nākamajam gadam uzrāda vienas būvniecības ieceres, bet darbi sākti vēl pie citiem projektiem. Tā nu radušās šaubas par patiesajiem Rīgas plāniem un izdevumiem to īstenošanai, ziņo "De facto".
Pēc pieprasītajiem paskaidrojumiem "Rīgas pilsētbūvnieks" jau atteicies no vairāk nekā sešpadsmit miljonu vērta projekta Pļavniekos. Bet grandiozā mājokļu programma tiek pārrakstīta. "Jāizvērtē, vai dome arī varēs sniegt papildu finansējumu, vai pilsētbūvniekam pašam tas jādara. Jo domes finansējums nav vienīgais. Tur, pieņemot lēmumu par katru objektu, ir jāsamēro ar domes iespējām," rīcības modeļus skaidroja Tiknuse. Tas nozīmē, ka "Rīgas pilsētbūvniekam" jāsāk rūpīgāk strādāt gan ar naudas iekasēšanu, gan izdevumiem.
Lai gan sociālo dzīvokļu būvēšanai pašvaldībai var aizņemties naudu Valsts kasē ar salīdzinoši zemiem procentiem, pagaidām finansējuma piesaistīšana uzticēta būvkompānijai. Un tas savukārt radījis pamatu šaubām par to, vai Rīga nesaimnieko izšķērdīgi. Tagad Rīga sola mainīt arī šos plānus. "Katrā ziņā variants, ka, lai projekta virzībai būtu temps, ka būvnieki ir gatavi finansēt šo projektu, tas ir pareizi un labi. Tas domei neuzliek nekādas saistības un ļauj domei izmantot finansējumu no Finanšu ministrijas," uzskata "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters. Finanšu ministrijas pārstāve raidījumam "De facto" norāda, ka ministrija lūgusi RD "iesniegt pamatojumu, ka ir izvēlēts ekonomiski izdevīgākais finansēšanas modelis visiem šiem projektiem."
Aģentūra BNS iepriekš rakstīja, ka RD pēc aizņēmuma Valsts kasē Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanai varētu vērsties maija beigās. RD 31.janvārī atbalstīja līguma slēgšanu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanai ar konkursa uzvarētāju piegādātāju "ACB, Tilts un Viadukts".
Būvniecības pabeigšanai RD šogad plāno aizņemties septiņus miljonus latu, bet nākamgad – līdz 10,383 miljoniem latu.
Līgums ar iepriekšējo būvnieku "Transport Systems" tika lauzts pagājušajā gadā pēc uzņēmēju lūguma, jo Dienvidu tiltatrešās kārtas būvdarbi finansējuma trūkuma dēļ bija pārtraukti jau 2010.gada vidū. Savukārt pērn decembrī RD izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu. Paredzēts, ka tilta būvdarbi atsāksies, tiklīdz tiks saņemti aizņēmuma līdzekļi.
Konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu bija pieteikušies četri pretendenti – Lietuvas "Kauno tiltai", būvfirmu grupa "Binders un Arčers", "Transport Systems", kā arī piegādātāju apvienība "ACB, Tilts un Viadukts".
Dienvidu tilta trešā kārta jeb Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls ietver jaunas automaģistrāles – Jāņa Čakstes gatves – un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi – Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums un Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.
