Pārtika var kļūt dārgāka. Jāmaksā par preču piegādes palešu autortiesībām

Lai nosegtu šos izdevumus, ražotāji, visticamāk, paaugstinās preču cenas. Izrādās, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības prasības tiek attiecinātas arī uz koka paletēm, un Eiropā veikaliem preces drīkst piegādāt tikai uz īpaši marķētām paletēm. Vai esam gatavi maksāt vairāk par pienu, alu un citiem pārtikas produktiem, tikai tādēļ, lai preces lielveikaliem atvestu uz kvalitatīvākām koka paletēm? Šādu jautājumu liek uzdot lielo tirgotāju ieceres, vēsta Latvijas Radio.

Aprīļa sākumā lielveikalu ķēde „Maxima” ražotājiem nosūtīja vēstuli ar ziņu, ka no maija tirgotājs ievieš jaunu palešu standartu, un aicināja jaunos dokumentus parakstīt. Ieviešot minēto standartu, „Maxima” sola virkni priekšrocību - ilgāku palešu kalpošanas laiku, drošāku preču pārvietošanu un citus labumus. Taču nekas netika minēts par palešu izmaksām, kuras būs pilnībā jāsedz ražotājiem.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekles Ligita Turnere Latvijas Radio teica, ka palešu nomaiņa ražotājiem var izmaksāt no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu latu. Un tas var atsaukties uz produktu cenu, prognozē Turnere.

Pārtikas uzņēmumu federācijā skaidro, ja jau tagad ražotāji pamatā piegādā preci uz tā sauktajām eiro paletēm, kas atbilst konkrētiem izmēriem un cetltspējai. Taču organizācija, kas apvieno lielveikalu ķēdes „Maxima”, „Rimi”, „Prisma”, „Iki” un atsevišķus lielos Baltijas valstu ražotājus, izstrādājusi rekomendācijas, kādām jāizskatās paletēm, lai tās atbilstu EPAL marķējumam (vecajās Eiropas Savienības valstīs tapusi zīme, ar ko tiek aizsargāti palešu izgatavotāji.).

Šīs paletes nedrīkst būt pārāk pelēkas, kas liecina par koka novecošanos, dēļi nedrīkst būt ar pelējuma sēnīti un apaļām malām sānos, un caur spraugām nedrīkst būt atsegtas naglas. Paletēm jābūt sanaglotām ar licencētām naglām un arī remonta naglām jābūt ar EPAL uzrakstu. Organizācija „ECR Baltic”, kas izstrādājusi šīs rekomendācijas, norādījusi arī sarakstu ar firmām, kuras izgatavo un remontē šādas paletes. Galvenokārt tie ir Lietuvas uzņēmumi, bet divas trīs sertificētas firmas atrodas arī Latvijā.

„ECR Baltic” skaidro, ka striktās prasības izvirzītas, lai aizsargātu eiro palešu ražotāju intelektuālā īpašuma tiesības, jo apritē ir daudz viltojumu.

Lietuvā, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, situācija ir labāka, jo, kā atzina vairāki nozarē strādājošie, tur lielveikali jau ātrāk sākuši pieprasīt EPAL standarta paletes. Iespējams, tādēļ lietuviešiem piederošā „Maxima” pirmā iestājusies par jaunām paletēm Latvijā. Pauzi ietur otra lielākā ķēde - „Rimi” -, taču arī tā atbalsta vienotu standartu.

Latvijas pārtikas ražotāji apzinās, ka no jaunām prasībām mūžīgi nespēs izvairīties, taču ir kategoriski pret sasteigtu pāreju lielo izmaksu dēļ. Ražotāji arī novērojuši, ka pašreizējās paletes bojā paši veikali, jo pirms atgriešanas viņiem tās mēdz stāvēt ārā kaudzēs, neatkarīgi no tā, vai līst, snieg vai spīd saule.

Turnere šeit saskata gan aizliegtu vienošanos, lai gan pagaidām jaunas paletes oficiāli pieprasījusi tikai „Maxima”, gan nepamatotas prasības, ko dominējošā stāvoklī esoši uzņēmumi pieprasa no viņiem atkarīgajiem ražotājiem.

„Maxima”: „Jauno palešu ieviešana no mūsu puses neveicinās cenu pieaugumu”

Lielveikalu tīkls „Maxima” gan neuzskata, ka prasības par jaunajām paletēm būtu nesamērīgas un nepamatotas. „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš Kasjauns.lv informēja:

“Vienotu standartu sertificētu palešu ieviešanai Latvijā ir izstrādājusi kompānija „ECR Baltic”, kas pārstāv gan produktu ražotājus, gan tirgotājus. Kā minējuši arī „ECR Baltic” pārstāvji, vienota standarta sertificētās paletes nepieciešamas, lai izskaustu gan piegādātājiem, gan patērētājiem nedrošās, nestandarta viltotās un vecās paletes. Tādēļ mēs kā pirmie no tirgotājiem esam uzrunājuši savus piegādātājus un produktu ražotājus, piedāvājot vienoties par standarta palešu ieviešanu.

Īpaši gribam uzsvērt, ka minētās jaunās paletes „Maxima Latvija” saviem piegādātājiem un produktu ražotājiem nav pieprasījusi, bet gan piedāvājusi vienoties par šāda standarta palešu ieviešanu, un esam pārliecināti, ka šis jautājums nekādā veidā neietekmēs sadarbību ar ražotājiem un piegādātājiem vai pašu preču piegādi. Esam pārliecināti, ka šis ir ikdienišķs biznesa modernizācijas jautājums, kā, savulaik, iepriekšējo palešu, preču svītrkodu vai tamlīdzīgu progresīvu jaunievedumu ieviešana, lai padarītu drošāku un sakārtotu tirdzniecību un loģistiku.

Šādu palešu ieviešana nav obligāta, ar ražotājiem tiek individuāli pārrunātas visas iespējas un meklēts abpusēji izdevīgākais risinājums. Pašlaik aicinājumam par vienota standarta palešu ieviešanu atsaukusies liela daļa uzrunāto piegādātāju – piemēram, dzērienu piegādātāju grupā, kur palešu ir ļoti daudz,  pašlaik no 59 piegādātājiem jau 52 piekrituši jauno palešu ieviešanai, tostarp „SPI distribution Latvia” („Latvijas Balzams”) un citi, savukārt ar atsevišķiem uzņēmumiem turpinās sarunas, meklējot abpusēji izdevīgāko risinājumu.

Uz novecojušiem priekšstatiem balstīts arī ražotāju priekšstats par palešu „nīkšanu” pie veikaliem - tā kā šogad esam investējuši aptuveni 400 000 latu īpašu rollkonteineru ieviešanā, kuros no „Maxima” noliktavām uz veikaliem tiek vesti aptuveni 60% preču, tad paletes tiek izmantotas preču uzglabāšanai mūsu abās modernajās noliktavās. Turpretim palešu īpatsvars veikalos ir ļoti neliels. Vienota standarta palešu ieviešana no mūsu puses nekādā gadījumā nerosinās preču un produktu cenu pieaugumu. Vai to darīs ražotāji, tas, protams, jāvaicā tikai viņiem pašiem."