Krišjānis Kariņš mudina samazināt PVN pārtikai un diferencēt IIN

Kariņš uzsvēris, ka atbalsta valdības ieceri mazināt nodokļus, taču uzskata, ka tas jāveic savādāk, nekā darīs valdošā koalīcija Latvijā. "Ja, piemēram, ir iespēja samazināt PVN - gada griezumā tas, protams, dos pozitīvu efektu -, mēs maksāsim drusku mazāk par apkuri, drusku mazāk par pārtiku, drusku mazāk par apģērbu, bet kopumā ne īpaši mēs to izjutīsim. Taču, skatoties uz sabiedrību kopumā, - kur ir mūsu īpatnība? Mūsu īpatnība ir tā, ka mēs esam nabadzīgi. Vairāk par 80% valsts iedzīvotāju saņem atalgojumu no 500 latiem uz leju. Mūsu valsts ietvaros 500 latu - tā ir laba alga, bet Eiropā - tas ir ļoti zems atalgojums, neiedomājami maza alga. Mūsu kolektīvās nabadzības dēļ mēs nesamērīgi daudz attiecībā pret kopējiem ienākumiem izdodam naudu par pārtiku. Eiropā pārtikai tērē vidēji 12% no kopējiem ienākumiem, bet mēs izdodam trešo daļu mūsu ienākumu par pārtiku," atzīmējis politiķis.

EP deputāts ir pārliecināts - ja nolemts mazināt PVN, tad lielāku efektu iedzīvotājiem dotu tieši PVN samazināšana pārtikai. "Luksemburgā tie, piemēram, ir 3%. Gandrīz nekur Eiropā pārtikai nav 22% PVN kā Latvijā, tas ir milzīgi augsts nodoklis. PVN samazināšana pārtikai dotu labumu pirmkārt mazturīgākajiem iedzīvotājiem."

"Nodokļu politika nedrīkst būt publiskajā telpā apspriesta tikai ar vārdiem "fiskālais efekts". Sabiedrības labklājība ir tikpat svarīgs komponents nodokļu politikā kā fiskālais efekts. Es neierosinu mainīt kaut ko, lai pasliktinātu valsts budžeta pozīcijas. Dievs pasarg! Bet, ja mēs varam atļauties par 40-50 miljoniem latu mazāk PVN ieņēmumu budžetā, tad tam ir jābūt mērķētam uz mazturīgo labklājības celšanu. Tas būtu nesalīdzināmi labāk par plakanu nodokļu samazinājumu visām pozīcijām," uzsvēris politiķis.

Kariņš uzskata, ka izmaiņas nepieciešamas arī IIN. "Kopējais nodokļu slogs Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā. Bet ironiski, ka darbaspēka nodokļos mums ir divas galējības - lielo algu saņēmējiem ir viena no zemākajām iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmēm - 25%, jo pārsvarā Eiropā lielajām algām tiek piemērota 35-50% likme."

"Mūsu plakanās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes dēļ mēs esam ļoti konkurētspējīgi ar augstajām algām un nekonkurētspējīgi ar zemajām algām. Šeit atkal man ir ierosinājums valdībai un Saeimai - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes jāsamazina diferencēti. Ja var samazināt augšējo, 25% likmi, tad tas ir labi, tā var vēl pārvilināt kādu uzņēmumu veidot savu galveno mītni Latvijā. Bet, ja mēs tā darām, tad zemo algu saņēmēji tomēr paliek nekonkurētspējīgi," atzīmējis Kariņš.

"Ja mēs izlasām ziņojumu "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011.gadā", ko pasūtījis Ministru kabinets, tad tā galvenais secinājums ir, ka Latvijas galvenā problēma ir ēnu ekonomika. Ne jau tāpēc, ka tādējādi neiekasē naudu budžetā - jo caur PVN nauda no ēnu ekonomikas tāpat daļēji budžetā nonāk, bet gan no tā, ka tā kropļo tirgu. Alga aploksnē - tas ir liels kaitējums konkurētspējai, un alga aploksnē tiek maksāta tāpēc, ka nodokļi to padara uzņēmējam nesamērīgi dārgu. Ja mēs palielinātu neapliekamo minimumu, tas būtu pareizais solis, kā padarīt iedzīvotāju ienākumu sistēmu konkurētspējīgāku Eiropā. Nav problēma 25% IIN 500 latu saņēmējiem, tā ir problēma 200 latu saņēmējiem un arī uzņēmējam, kuram kopējā darbaspēka nodokļu sloga gadījumā tā izmaksā jau 400 latu," piebildis politiķis.

LETA