Zāļu ražotāji plāno vairs nesegt kompensējamo zāļu budžeta deficītu

To trešdien raksta laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz tās rīcībā esošu informāciju.

Ja tā notiks, kompensējamo medikamentu budžets var palikt bez četriem miljoniem latu, kā rezultātā var ciest hronisku slimību pacienti, norāda laikraksts.

Kad 2010.gadā arī veselības nozares budžetu skāra ievērojams samazinājums (kopumā par vairāk nekā 12 miljoniem latu), VM kā īslaicīgu risinājumu uz krīzes brīdi piedāvāja ražotājiem segt 2011.gadā trūkstošo summu kompensējamo medikamentu budžetā. Zāļu ražotāji pēc VM lūguma pērn noslēdza individuālos līgumus ar toreizējo Veselības norēķinu centru (tagad Nacionālais veselības dienests) par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai četru miljonu latu apmērā – atbilstoši katrs savai tirgus daļai.

VM ir nosūtīta divu zāļu ražotājus apvienojošu organizāciju – Starptautisko farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas – vēstule, kurā abu asociāciju biedri informē, ka turpmāk neplāno segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu atbilstoši Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā noteiktajam. Abas organizācijas apstiprināja, ka šāda vēstule maijā ministrijai ir nosūtīta, bet nekāda atbilde saņemta nav.

"Ražotāju vidū ir dziļa neapmierinātība ar pašlaik notiekošo šajā nozarē," atzinis SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds. Iepriekšējos gados ražotājiem tika solīts, un to paredz arī kompensējamo zāļu sistēmas attīstības koncepcija, ka šī sistēma tiks sakārtota, pacientiem zāles kļūs arvien pieejamākas, taču reāli šie solījumi netiekot pildīti.

Kad ražotāji piekrita segt šā budžeta deficītu, lai neciestu pacienti, valdīja uzticēšanās, ka šāds pasākums ir tikai īslaicīgs krīzes situācijas risinājums," stāsta Freidenfelds. "Lai arī koncepcijās jau sen bija minēts, ka finansējumam kompensējamām zālēm jāpieaug ar katru gadu, mēs zinājām, ka krīzes gados šāda pieauguma nebūs."

No VM puses tika solīts darīt visu, lai sistēmu sakārtotu, taču, kā uzsver SIFFA pārstāvis, pagājušā gada beigās VM veikusi daudz, "maigi izsakoties, nepārdomātu soļu:, kuriem zāļu ražotāji nepiekrita.

Arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītāja Evita Jaunzeme apliecināja, ka šāda vēstule ir nosūtīta un tā ir reakcija uz VM nevēlēšanos risināt problēmas un vispār uzturēt dialogu ar zāļu ražotājiem. Viņa atgādina, ka vienošanās par budžeta deficīta segšanu ar ražotājiem tika panākta sarunu ceļā kā vienreizējs risinājums, pieļaujot, ka nākotnē tā varētu tikt turpināta, bet ar noteikumu, ka notiek sistēmas tālāka attīstība ar jaunu inovatīvu medikamentu iekļaušanu, pacientu skaita pieaugumu un VM aktīvu darbu pie veselības aprūpes finansējuma palielinājuma.

Diemžēl šajā laikā nekas tamlīdzīgs neesot noticis, bet valdība pieņēmusi noteikumu grozījumus, neievērojot nozares nevalstisko organizāciju protestu, kas nav veicinājuši sistēmas attīstību, bet gluži otrādi ir ievērojami palielinājuši pacientu, ārstu un farmaceitu neapmierinātību ar sistēmu, uzskata Jaunzeme.

"Zāļu ražotāji bija gatavi veikt šādu ieguldījumu, lai novērstu risku sagraut zāļu kompensācijas sistēmu un neatstātu pacientus bez zālēm," skaidro zāļu ražotāju "GlaxoSmithKline Latvia" valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Uzņēmums noslēdza individuālos līgumus par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai. VM pārstāvji tolaik vairākkārt apliecināja, ka šie maksājumi ir tikai krīzes risinājums finanšu grūtību pārvarēšanai viena gada ietvaros un ka 2012.–2014.gadā finansējums zāļu kompensācijai tiks palielināts.

"Tā laika diskusijas būtība bija – ieguldīsim līdzekļus, lai pārvarētu īslaicīgu krīzi, un vienlaikus vienosimies par sistēmas turpmāku plānveida attīstību," norāda Šmits. Diemžēl VM nav izpildījusi solīto, un 2012.gadā valsts kopējais finansējums zāļu kompensācijai nav palielinājies. Vēl vairāk – arī nākamgad netiek plānots kompensējamo zāļu budžeta pieaugums, līdz ar to abu asociāciju dalīborganizācijas ir lēmušas šogad nesegt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, neredzot tam ilgtermiņa jēgu.

"Šāds lēmums, manuprāt, ir loģisks un godīgs – privātais sektors nevar ilgstoši vienpusēji uzņemties valsts funkciju nodrošināt nepieciešamo finansējumu," saka Šmits.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Zāles valsts kompensē 100, 75 un 50 procentu apmērā atkarībā no diagnozes.