Publiskā datubāzē no nākamā gada plāno iekļaut nodokļu parādus virs 100 latiem

Likumprojekta autori norāda, ka ar datubāzes izveidošanu lielā mērā izbrīvēsies līdz šim izziņu sagatavošanā iesaistītie VID resursi, kā arī tiks novērsts izziņu viltošanas risks. Turklāt nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus ērtā veidā sekot līdzi savu nodokļu nomaksas stāvoklim, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs priekšstatu par darījuma partnera ekonomisko situāciju. Vienlaikus, lai nodrošinātu fizisko personu pamattiesības attiecībā uz personas datu apstrādi, paredzēts, ka, lai pārbaudītu informāciju par personas parāda esamību, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods.

Paredzēts, ka informācija datubāzē tiks aktualizēta divas reizes mēnesī.

Lai izveidotu datubāzi, nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un integrēt to jau esošajā VID sistēmā. Plānots, ka datubāze tiks izveidota līdz 2013. gada 1. janvārim, kad tā kļūs publiski pieejama.

Likumprojekts arī paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiks ievietota informācija par fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas, patentmaksas maksātājas vai kas ir paziņojušas VID par saimnieciskās darbības veikšanu.

FM paskaidro, ka nodokļu maksātājiem sistēmas izveidošana ļaus, nepieprasot iesniegt papildu informāciju, pārbaudīt, vai darījuma partneris – fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, tostarp notāri un advokāti, ir reģistrēta VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

Tāpat kā plānotajai nodokļu parādnieku datubāzei, lai pārbaudītu informāciju par fiziskās personas reģistrāciju, personai būs jāievada nosaukums un reģistrācijas kods vai vārds, uzvārds un reģistrācijas kods. Arī šo datubāzi iecerēts izstrādāt līdz 2013. gada 1. janvārim, kad tā kļūs pieejama.

FM sagatavotais likumprojekts paredz arī vairākas citas izmaiņas. Tostarp iecerēts noteikt minimālo nodokļu parāda apmēru, līdz kuram parāda piedziņa netiks uzsākta. Ņemot vērā, ka izmaksas katrā konkrētā piedziņas procesā var mainīties atkarībā no lietas īpatnībām, paredzēts noteikt, ka minimālā summa ir 10 latu. Likumprojekta autori paskaidro, ka tas ļaus izvairīties no resursu nelietderīgas izmantošanas un samazināt izdevumus bezcerīgu parādu, kas nepārsniedz 10 latu apmēru, piedziņai.

Tāpat likumā iecerēts ieviest vispārējās pretizvairīšanās normas. Proti, turpmāk darījumi tiks vērtēti kopumā, neskatoties uz to, ka katrs atsevišķs darījums neliecina par izvairīšanos no nodokļa nomaksas. Izvērtējot darījumus, tiks ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, vai darījums ir ekonomiski pamatots, vai ar saprotamu ekonomisko pamatojumu tiek iesaistīts ārvalstu nodokļu maksātājs.

Plānots arī noteikt, ka personai, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, tiks dzēsta aprēķinātā nokavējuma nauda par nodokļu samaksas termiņa nokavējumu, ja tā tieši saistīta ar likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nepamatotas rīcības dēļ nodarīto zaudējumu un, ja tie bijuši vienīgie brīvie finanšu līdzekļi, lai zaudējuma rašanās brīdī veiktu saistību izpildi.

Likumprojekts arī paredz noteikt iespēju VID, neveicot auditu, pēc muitas kontroles veikšanas vai lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas vai citas kompetentās iestādes lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas aprēķināt budžetā maksājamo nodokļu summu un nokavējuma naudu. Lēmums, kurā tiks aprēķināta budžetā maksājamo nodokļu summa, tiks uzskatīts par kontrolē pieņemtu. Tādējādi nodokļu maksātājam tiks saglabātas visas tiesības, tostarp tiesības lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu, tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt minētā lēmumā noteikto summu.

Par likuma grozījumiem lems valdība otrdien, 12. jūnijā.