Latvijas zinātnieki meklē ērkšķogu potenciālu jauniem produktiem
Pētot ērkšķogu sastāvu un iespējas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki izstrādā jaunus produktus, lai veicinātu ērkšķogu atgriešanos apritē.
LLU Sabiedrisko attiecību un karjeras centra pārstāve Ilvija Gaidukoviča informēja, ka zinātnieki jau divus gadus pēta ērkšķogu ķīmisko sastāvu, apstrādes, iepakošanas un uzglabāšanas iespējas, patlaban izstrādā jaunus produktus un cer, ka šīs veselīgās ogas atkal nonāks lielveikalu plauktos.
Ērkšķogas audzēšanai un pārstrādei kļuva populāras 20.gadsimta sākumā. Mūsdienās šīs ogas tiek audzētas tikai kā mazdārziņu kultūra un plašākā pārstrādē Eiropā un Latvijā tiek izmantotas ļoti maz, tāpēc PTF zinātnieki pievērsušies ērkšķogu pētījumiem ar mērķi šo vērtīgo un veselīgo augļaugu atkal ieviest ražošanā, skaidroja LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) docente Solvita Kampuse.
Zinātnieki strādā pie jauna cukurota sublimēti kaltētu ērkšķogu produkta izstrādes. "Mūsu ideja ir izveidot jaunu, interesantu un tai pat laikā veselīgu našķi, kas varētu būt piemērots bērniem un citiem gardēžiem, kam patīk garšīgi produkti no ogām. Pašlaik pētām šim produktam piemērotākās šķirnes un ogu gatavības stadijas," aprakstīja Kampuse.
Lai izvērtētu labākās un bioloģiski vērtīgākās ērkšķogu šķirnes, zinātnieki veikuši desmit ērkšķogu šķirņu ķīmiskā sastāva izpēti svaigām un saldētām ogām dažādās gatavības stadijās. Analīzēm izvēlētas šķirnes, ko audzē Latvijā, un ogas iegādātas no zemnieku saimniecības "Mucenieki" Saldus novadā.
"Tika izpētīts, ka ērkšķogu šķirnes ar augstāko C vitamīna saturu gan svaigā, gan saldētā veidā ir "Tukuma konfekšu" un "Mašeka". Arī lielākais bioloģiski aktīvo savienojumu - fenolu un antociānu, kam piemīt antioksidatīvas īpašības, - saturs no sarkanajām ērkšķogām ir tieši šo šķirņu ogās," skaidroja Kampuse.
Pētījumi tiks turpināti, līdz kaltētajām ogām tiks atrasts arī labākais iepakošanas un uzglabāšanas veids, lai tās nezaudētu garšas īpašības, tostarp izteikto kraukšķīgumu, un būtu aizsargātas no mitruma.
"Pēc tam meklēsim ieinteresētus ražotājus, kas jauno produktu varētu attīstīt, ražot un nogādāt līdz patērētājiem," pauda zinātniece.
Ērkšķogu pētījumi veikti Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā "Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide".
Ar pārtikas nozari saistītā projekta kopējā summa ir 1 123 321 lats. Projektam noslēdzoties, plānota Pārtikas zinātnes centra izveide.
LETA
