Autovadītāji ar bērniem ir bīstami un agresīvi

Šķiet, tagad ir visi priekšnosacījumi, lai konfliktus risinātu mierīgā ceļā. Sazvani policiju, izsauc apdrošinātājus un mierīgi tērgā ar negadījumā iesaistīto otro pusi, kamēr atbildīgās personas tiks skaidrībā, kura apdrošinātājs šoreiz “iekritis”.

Taču tā mums gribētos gan! Izrādās liela daļa līdzpilsoņu blakus automobilī vīsta dūres tikai tāpēc, ka esi piebraucis pa tuvu, ka tev ir lepnāks auto kā viņam pašam, ka brauc pārlieku lēnām vai, gluži pretēji – par ātru. Īsāk sakot, nervozais un stresa pārpilnais laiks nebūt neveicina draudzīgu sasmaidīšanos ikdienas satrēgumā uz tilta. Izredzes “dabūt pa bieti” tikai tāpēc, ka “bez cepures” ir visnotaļ lielas un tikai mūsu pašu pārziņā ir iesaistīties konfliktā vai no tā izvairīties.

Arī Renault Braukšanas skolas instruktori pievērsuši uzmanību agresijai uz ceļa. Viņi labprāt dalās pētījumos un pārdomās par to, kā autovadītājiem būtu prātīgāk uzvesties, lai saglabātu savu un apkārtējo drošību.

“Katrs autovadītājs var kļūt par cita autovadītāja agresijas izpausmes subjektu – neķītri žesti, vulgāri izteicieni vai neizprotama skaņas signālu izmantošana. Diemžēl aptuveni puse autovadītāju uz agresīvu uzvedību atbild ar agresiju, tādējādi riskējot ar bīstamu konfrontāciju.

Lielākā daļa autovadītāju uz agresīvu uzvedību atbild ar taurēšanu, citi izmanto bļaušanu, vidējā pirksta parādīšanu vai mirkšķināšanu ar gaismām, savukārt daži autovadītāji agresīvo vadītāju cenšas pat nostumt no ceļa.  Agresija vairo agresiju, tāpēc labākais un prātīgākais risinājums ir ignorēt citu autovadītāju neatbilstošo uzvedību.

Vīrieši uz agresiju atbild ar agresiju daudz biežāk kā sievietes (54% pret 46%), gados jaunāki vadītāji vecumā no 18 – 24 gadiem šādu atbildes reakciju izvēlas daudz biežāk kā vadītāji, kas vecāki par 65 gadiem (67% pret 30%), kā arī vadītāji ar bērniem biežāk reaģē agresīvi kā tie, kuriem nav bērnu (59% pret 45%). Satraucoši, ka autovadītāji ar bērniem automašīnā necenšas izvairīties no konfrontācijas. Agresīva uzvedība var kļūt ļoti bīstama. Papildus tam negatīvās emocijas ir ļoti bīstamas, jo nervozitāte novērš uzmanību.

Autovadītājiem būtu jārīkojas atbildīgi un jācenšas samazināt konflikta risku uz ceļa. Ieteicams jau laikus izplānot savu ceļojumu, jo nereti agresiju vadītājos izraisa apmaldījušies autovadītāji, kuri meklē ceļu. Jācenšas nebraukt pārāk tuvu citiem satiksmes dalībniekiem, ievērojot aptuveni 2 sekunžu distanci un dot citiem ceļu, mainot braukšanas joslas. Turēšanās labajā joslā arī ir labs risinājums, jo citādi agresīvs braucējs var nodomāt, ka jūs speciāli bloķējat ceļu. Vajadzētu izvairīties lietoto signāltauri, lai aicinātu citus autovadītājus braukt ātrāk. Ieteicams izvairīties arī no tieša acu kontakta, jo parasti tas tiek skaidrots kā provokācija. Ja esat kļūdījies, ieteicams atvainoties. Bieži vien ar to pietiek, lai mazinātu negatīvās emocijas un samazinātu konflikta risku. Ja agresija kļūst lielāka nekā tikai vārdi un žesti, jāaizslēdz durvis no iekšpuses un jāaizver visi logi. Ārkārtas situācijā vajadzētu izmantot gaismas un signāltauri, lai pievērstu citu cilvēku uzmanību. Šādā situācijā būtu nepieciešams izsaukt arī policiju.

Uz ceļiem ir ļoti daudz autovadītāju, kurus kaitina gandrīz viss – briesmīgais ceļa segums, citu vadītāju uzvedība, satiksmes sastrēgumi, luksoforu darbība. Cilvēkiem, kuriem ir tendence zaudēt savaldību pie stūres, vajadzētu distancēties no personisko problēmu risināšanas braukšanas laikā. Stresu var mazināt automašīnas izvēdināšana un dziļa elpošana. Labs risinājums ir arī relaksējoša mūzika. Ja jūs kaitina kāda autovadītāja sliktās braukšanas iemaņas vai to trūkums, tas vienkārši jāaizmirst un nekādā gadījumā nedrīkst sākt mācīt. Lai mācīšana paliek policijas ziņā.”