PTAC: visvairāk sūdzas par kurpju un mobilo telefonu kvalitāti

"Viena lieta ir preču kvalitāte, par ko patērētāji sūdzas visvairāk. Šajā gadījumā mēs palīdzam cilvēkiem atrisināt problēmas, ja uzņēmums nevēlas dot cilvēkiem atpakaļ naudu. Tur mūsu sūdzību struktūra nemainās jau gadiem – kā allaž, visvairāk problēmu ir ar kurpēm, elektroprecēm, mobilajiem telefoniem un tamlīdzīgām lietām. Tur mēs palīdzam cilvēkiem juridiski," sacīja Vītoliņa.

Tāpat PTAC vadītāja pastāstīja, ka pašlaik centrs var pieņemt saistošus lēmumus arī gadījumos, ja cilvēks ir veicis ekspertīzi un viņam ir ekspertīzes lēmums, ka prece ir ar defektiem un, piemēram, var radīt elektrošoku. "Arī tur mēs strādājam daudzos projektos. Piemēram, šajā ziņā mēs ļoti daudz strādājam ar būvmateriāliem – flīzēm, logiem un attīrīšanas iekārtām," teica Vītoliņa un piebilda, ka Latvijā bieži vien tiek vestas iekšā tādas preces, kas vispār nav paredzētas Eiropas Savienības tirgum. "Tādējādi uzņēmēji vispār nepārbauda, vai prasības tiek vai netiek izpildītas. Bieži vien tās ir drošuma prasības," norādīja PTAC direktore.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka centram ir maz līdzekļu drošības ekspertīžu veikšanai, arī patērētājs ne vienmēr var konstatēt drošības problēmas precēm. "Diemžēl, kad viņš tās konstatē, dažkārt ir par vēlu. Piemēram, ja jūs esat iegādājies nedrošu ledusskapi, kurš ir aizdedzies, aizdedzinot visu dzīvokli, bieži vien jūs pat neuzzināsiet, ka tas ir noticis nedroša ledusskapja dēļ. Šajā gadījumā ugunsdzēsējiem nav statistikas par ugunsgrēku cēloņiem, tādējādi mēs nevaram uzzināt, cik daudz nelaimes gadījumu notikuši nedrošu elektropreču dēļ," paskaidroja Vītoliņa.

Tāpat viņa informēja, ka PTAC aizdomas rada veikalu tīklu piemērotās atlaides precēm. "Paskatieties, cik procentu preču ikdienā cilvēki pērk ar atlaidēm! Tādējādi rodas jautājums – kā veikals ik dienu var nodrošināt tirdzniecībā tik daudz preču ar atlaidēm? Dažbrīd pat liekas, ka tās nemaz nav atlaides. Lielveikalos ir noteiktu veidu produkti, kuriem ir atlaides. Es domāju, ka tas ir sava veida mārketinga veids, kas varētu būt pretrunā ar godīgas komercprakses principiem. Ja visu laiku kādam produktam svārstās cenas – te augšā, te lejā, tad rodas jautājums, kur vispār ir atlaide? Ir bijuši atsevišķi gadījumi, ka produktam stāv mūžīgā atlaide, bet, lai pārbaudītu veikalu tīklus, mums diemžēl pietrūkst resursu. Ir arī jautājums, vai tas maz ietilpst mūsu pilnvarās – prasīt grāmatvedības dokumentus," klāstīja PTAC vadītāja.

Viņa arī minēja, ka patlaban samazinājies sūdzību skaits par uzņēmumiem, kas piedāvā pasūtīt preces un piegādāt tās uz mājām. "Pēdējā laikā tie ir pieklusuši, bet šie uzņēmumi darbojas viļņveidīgi, laiku pa laikam uzpeldot. Tie parādās, līdzko mēs tiekam ar tiem galā, tā tie veido jaunus uzņēmumus – parasti citā valstī. Te nu jāsaka tā – cilvēkiem pašiem ir vairāk jādomā par to, ko viņi pasūta un kā viņi atkāpjas no līguma. Šīs lietas cilvēks pats var atrisināt, vairs neko nepasūtot. Manuprāt, šajā gadījumā daudz ko var panākt ar sabiedrības informēšanu," pieļāva Vītoliņa.