Skaisti padzīvot par svešu naudu
Vēl nenopelnīta nauda katru dienu tiek tērēta vai ik uz soļa – overdrafti, ātrie kredīti, patēriņa kredīti, kredīti, lai atdotu kredītus. Taču, lai arī vienkāršie darbaļaudis tādējādi mēdz iekulties diezgan lielos parādos un ar laiku spiesti dzīvot naudas vergu cienīgu dzīvi, summas, kas mērāmas vairākos simtos tūkstošu vai pat miljonos latu, mēdz notērēt uzņēmēji, turklāt izzogot paši savus uzņēmumus un piesavinoties klientu vai piegādātāju naudu.
Maksātnespējas procesa administratoriem, kuri ik dienas nodarbojas ar bankrotējušu uzņēmumu līdzekļu atgūšanu, lai atgrieztu kreditoriem kaut daļu no naudas, ko kādam labpaticies iztērēt savām personīgajām vajadzībām, šī uzņēmējdarbības vides ēnas puse ir ļoti labi zināma.
Šo, pēc maksātnespējas procesa administratora Ivara Rudzika vārdiem, ikdienas realitāti, spilgti raksturo viens no klientu naudas piesavināšanās gadījumiem, kas, pateicoties apkrāpto cilvēku aktivitātei, nonāca mediju uzmanības centrā.
Kur cirpēji, tur cietumsods
Pavisam nesen, šā gada 18.septembrī, Rīgas apgabaltiesā bija plānota krimināllietas izskatīšana par divu draudzeņu – Larisas Ščokinas un Ludmilas Oginskas – apsūdzību krāpšanā. Kāds atkal bija saslimis un apelācijas tiesa atlikta, taču šoreiz ne par tiesu sebošanas „slimību”.
2007. gada rudenī aizsākās ļoti skaļš maksātnespējas process tūrisma firmām „Royal Tour” un „Planēta LL”. Īpašnieces, jau minētās Larisa Ščokina un Ludmila Oginska, par nenotikušiem ceļojumiem no gandrīz simts klientiem pamanījās iekasēt ap 100 000 latu, savukārt sadarbības partnerus apkrāpt vairāk nekā par 200 000 latu.
„Nenotika ceļojumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tūristi iestrēga Kiprā, jo neatlidoja „Latcharter” lidmašīnas – viņas nebija veikušas samaksu par pakalpojumu,” atceras Ivars Rudziks. „Arī tad, kad jau bija skaidri redzamas problēmas, kundzītes turpināja pārdot jaunus ceļojumus,” piebilst maksātnespējas procesa administrators.
Kaut arī „Planēta LL” maksātnespējas process oficiāli ir pabeigts, Rudziks joprojām strādā ar „Royal Tour” lietu. „Man kā administratoram netika nodots neviens lats, ko izmaksāt kreditoriem – cilvēkiem, kuri bija samaksājuši par ceļojumiem, kuru naudu, kā vēlāk izrādījās, veiklās uzņēmējas iztērēja savām vajadzībām. Nācās konstatēt, ka uzņēmums faktiski ir izlaupīts, nebija pat galdu un krēslu, ko pārdot, lai atgūtu kaut nedaudz naudas,” stāsta Rudziks, kurš, uzsākot maksātnespējas procesu, ieguvis vien nedaudz grāmatvedības dokumentu.
„Mantas kundzītēm nav. Par klientiem nozagto naudu viņas bija nopirkušas savrupmājas, abas blakus, jo bija lielas draudzenes, bet tās tagad ir izsolītas par labu bankai, tādēļ neko piedzīt nav iespējams,” norāda Rudziks.
Rīgas Centra rajona tiesa, izvērtējot policijas divus gadus ilgajā izmeklēšanā konstatēto, bija barga un par ceļotgribētāju apkrāpšanu un viņu naudas piesavināšanos piesprieda darbonēm katrai sešus gadus cietumā. Šobrīd Ščokinas un Oginskas apelācijas sūdzību izskatīšana notiek Rīgas apgabaltiesā.
Citu ceļojumu organizatoru reputācija iedragāta
Aprakstītais nav vienīgais gadījums, kad notikušas blēdības tieši ar ceļojumiem. Līdzīga situācija sagaidāma ar pērn dibināto SIA „Izdevīgi pirkumi”, agrāk sauktu par „Orange life”. Policija nesen saņēmusi teju trīsdesmit iesniegumus no cilvēkiem, kuri iegādājās ceļojumu kuponus internetā, bet pakalpojumu tā arī nesaņēma.
Ceļojumu reklāmās bijis norādīts, ka pakalpojumi organizēti sadarbībā ar tūrisma aģentūru „Airisa un Co”, kas savulaik bija populāra ceļotāju vidū, taču tai jau vairāk nekā trīs gadus ir cits nosaukums, turklāt 2010.gadā uzņēmums pasludināts par maksātnespējīgu, un ir sākta bankrota procedūra.
Pirms aptuveni pieciem mēnešiem uzņēmums oficiāli pārreģistrēts uz citu personu, un tās pamatkapitāls ir viens lats. „Es kā ekonomists uzskatu, ka saimniecisko darbību nevar veikt sabiedrības, kuru pamatkapitāls ir viens lats,” uzsver Rudziks, „Pat divi tūkstoši latu ir maza summa. Uzskatu, ka pamatkapitālā jāiegulda vismaz pieci tūkstoši, jo tas kaut nedaudz, tomēr ierobežotu paviršas vai krāpnieciskas darbības iespējamību. Šobrīd, ieguldot vienu latu, negodprātīgiem uzņēmējiem tiek dota iespēja nodarboties ar komercdarbību, kas nereti, kā redzams, ir vērsta tikai uz vienu – naudas izkrāpšanu un skaistu padzīvošanu un citu rēķina.”
Rudziks gan uzsver, ka sods par šādām darbībām jau agrāk vai vēlāk tiek saņemts, taču, nauda pārsvarā gadījumu vairs nav atgūstama. „Turklāt citu nozares uzņēmumu reputācija tiek sagrauta, tādējādi bremzējot tās attīstību,” viņš piebilst.