Krutkas jeb nelegālās brāgas tirgoņu mārketinga triki
Šis ir īsts Rīgas Melnais balzams, tikai īpašais – ķiršu, ko nesen uzņēmumā ar elektrību nosistais elektriķis Koļa no uzņēmumā esošās cisternas izsūknēja pa pazemes šļauku ārā – aiz žoga. Varbūt viņš šo dziru arī dabūjis kā darba algu par spuldzīšu skrūvēšanu „Latvijas Balzama” cehos.
Nelegālā alkohola pārdevēji pircējiem ar stāstiem par savas tirgotās preces kvalitāti un izdevīgumu uzmācas tikpat agresīvi, ka telemārketinga speciālisti mums pa telefonu mēģina pusstundu iegalvot, kāpēc mums vitāli nepieciešama jauna pēļu sega komplektā ar nerūsējoša tērauda virtuves pannu. Tomēr krutkas tirgotāju reklāmas triki, atšķirībā no cietiem uzbāzīgiem tirgotājiem, ir dzīvībai bīstami. „Latvijas Balzama” speciālisti apkopojuši vispopulārākos melus, ar kādiem pārdevēji mums grib iemānīt nelegālo dziru. Lūk, 17 populārākie mīti par nelegālā alkohola izcilo kvalitāti:
Tomēr mūsu rūpnīcās patiesībā marķētas tiek visas alkoholiskā dzēriena pudeles, neatkarīgi no tā, kad tās ražotas – dienā vai naktī.
„Latvijas Balzama” vadība gan dievojas, ka tādas slepenas šļaukas uzņēmuma teritorijā nav, jo tajā neesot neviena neuzskaitīta pieslēguma dzērienu cisternām un vadiem.
Līdz šim gan vēl nav dzirdēts, ka kāds Latvijas spirta brūzis vai alusdarītāva saviem strādniekiem algas būtu maksājusi litros un gramos. Ja tas tā būtu, tad ražotne jau pēc pirmās algas dienas, visticamāk, būtu jāklapē ciet.
Oficiālā statistika gan liecina, ka Latvijā pēdējos desmit gados nav reģistrēts neviens gadījums, kad konjaks būtu būtiskā apjomā nozagts no dzelzceļa cisternas vai vagona. Turklāt nefasētus dzērienus pārvadā pārāk reti, lai no tiem varētu izveidoties nelegālā alkohola tirgus.
Ja tā tik tiešām būtu, tā būtu nacionāla mēroga sensācija. Uzņēmuma vadība teic, ka tas ir neiespējami, jo cilvēki, kas ir rūpnīcas vadībā, regulāri mainās, turklāt rūpnīcā katru gadu tiek veiktas neatkarīgas pārbaudes.
Kaut ko jau mazliet kāds iznes, bet nozagtā apjoms rēķināms gramos nevis litros un tamdēļ tik lielus alkohola apjomus, lai varētu nodrošināt nelegālo tirgu, „Latvijas Balzama” strādnieki vienkārši nevar nodrošināt. Maksimālais apjoms, ko no rūpnīcas bez atļaujas varētu iznest kāds negodprātīgs darbinieks, piemēram, kājstarpē piesietā maisiņā, ir ap litru. Šādā veidā iznests dzēriens nespētu radīt apjomu, kas atbilstu nelegālā alkohola milzīgajam apgrozījumam.
Taisnības labad gan jāsaka, ka „Latvijas Balzamā” jau daudzus gadus strādā trīs tehnologi, kuri zina, kā pagatavot Melno balzamu, bet neviens no viņiem nav ticis atlaists.
Patiesībā visi konfiscētie alkoholiskie dzērieni saskaņā ar likumu tiek iznīcināti. Pat ja tas tā nebūtu, neviens nevar būs pārliecināts, ka šāds alkohols nav īpaši bīstams veselībai, un tas ir piemērots tirdzniecībai.
Te gan jāteic, ka vienīgais iemesls, kāpēc ievestais alkohols būtu lētāks, ir nenomaksātas nodevas un/vai nelegāla izcelsme. Tas nozīmē, ka šiem dzērieniem nav veikta arī sastāva kontrole un to lietošana var būt bīstama.
Patiesībā alkoholiskajiem dzērieniem mucā vispirms ir jānonāk. Šis daudzums tiek uzskaitīts. Ja no mucas tiek izliets mazāk oficiāli fiksēta alkohola, nekā tajā nokļūst, to pamana jau pirmajā pārbaudē.
Varbūt tas bija iespējams pirms vairākiem desmitiem gadu – komunistiskajā sabiedrībā, bet ne jau tagad plēsonīgā kapitālisma laikā. Ja tik tiešām tā būtu, tad tā šodien būtu arī krāvēju pēdējā darba diena.
Patiesībā skatīties uz pudeli ir pats svarīgākais. Tikai tīra, nenobružāta pudele ar nebojātu oriģinālo etiķeti, ar akcīzes marku, ar neatvērtu un nesabojātu korķi vai kapsulu sniedz garantiju, ka arī dzēriena sastāvs būs oriģinālais un bez bīstamiem piejaukumiem.
Par ētiku var diskutēt gari un plaši, bet jāņem vērā arī tas, ka, ja nav samaksāti nodokļi, tad dzērienam nav arī veiktas pārbaudes un izsniegts sertifikāts. Viltota dzēriena sastāvā var būt gan metilspirts, gan citi piejaukumi, kas var izraisīt aklumu, citas veselības problēmas un pat nāvi. Laboratorijas analīzes uzrāda, ka atļautie rādītāji nelegālajam alkoholam nereti tiek pārsniegti pat 600 reižu!
Šī ir viena no mantrām, ka skaita gan kaktu tirgoņi, gan solīdu starptautisku koncernu telemārketinga speciālisti. Protams, ka šiem vārdiem nevar ticēt, tie tiek teikti tikai tādēļ, lai jūs tikai piespiestu kaut ko nopirkt.
Te nu gan der zināt, ka dzērienu ražotāji nefasētus alkoholiskos dzērienus nepārvadā.
„Latvijas Balzamā” gan neizdotas noskaidrot neko par mistisko elektriķi Koļu. Tāda darbinieka tur nav un nav bijis. Arī elektrība nevienu nav nositusi. Pat ja tāds Koļa eksistētu, viņam drošības pasākumu un stingrās uzskaites dēļ kaut ko zagt vērā ņemamos apjomos būtu neiespējami.
Patiesībā „Latvijas Balzams” neražo ķiršu balzamu – tikai Melno un ar upeņu garšu. Ķiršu balzams ir nelegālā alkohola ražotāju „brīnums”.
Kampaņa pret nelegālo alkoholu
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto