Bizness un ekonomika

Ātro kredītu devēji vēlas vienotas kredītu datubāzes izveidi

Jauns.lv

Latvijā ir nepieciešama vienota datubāze, kas būtu pieejama visiem kreditētājiem, arī nebanku, aģentūrai BNS atzina ātro kredītu izsniedzēji, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas prasa nebanku kreditētājiem rūpīgāk izvērtēt patērētāju maksātspēju.

Kreditēšanas uzņēmuma "MD Investīcijas", kas izsniedz ātros kredītus portālā "crediton.lv", pārstāve Mairita Migliniece aģentūrai BNS atzina, ka līdz ar likuma grozījumiem kvalitatīvāk tiktu izvērtēti klienti, pirms tiek piešķirts aizdevums. Taču viņa arī norādīja, ka sagatavotās likuma izmaiņas ir nepilnīgas. "Ja grozījumu nosacījumi attieksies vienādi gan uz īstermiņa aizdevumiem, gan arī hipotekārajiem kredītiem un citiem aizdevumiem, tas būtiski var saildzināt ātrā kredīta kā pakalpojuma izsniegšanas laiku. Īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, piemēram, 100 latu aizdevumam uz laika periodu 30 dienu, nav jāveic visas patērētaja maksātspējas izvērtēšanas darbības, kuras veic, ja klients aizņemas hipotekāro kredītu, kur aizdevuma summa un laika periods ir daudz lielāks," pastāstīja Migliniece.

Viņa piebilda, ka uzņēmumi, kuru darbības sfēra ir patērētāju kreditēšana, ir izveidojuši savus kritērijus, kurus tie ņem vērā, izvērtējot klienta maksātspēju pirms kredīta izsniegšanas. "Tomēr vienotas datubāzes izveidošana atvieglotu kredīta izsniegšanu un samazinātu gadījumu skaitu, ka aizdevums tiek piešķirts patērētajam, kuram ir saistības vairākos uzņēmumos un kurš šīs saistības nepilda," teica "MD Investīciju" pārstāve.

Viņai piekrita "Nordic Finance" ("Ātrais.lv") rīkotājdirektore Maija Miesniece. "Patlaban mēs neredzam visas konkrētās personas kredītsaistības, ko patiesībā vajadzētu, lai varētu izvērtēt maksātspēju. Tam būtu nepieciešama vienota kredītu datubāze arī nebanku kreditētājiem, līdzīgi kā Latvijas Bankas kredītu reģistrs," viņa paskaidroja.

Vienlaikus Miesniece norādīja, ka likumprojekta izmaiņās nav skaidri definēts, ko likumdevējs saprot ar "pastāvīgiem un pietiekamiem ienākumiem". "Tas nozīmē, ka katrs kredītdevējs to vērtēs pēc saviem ieskatiem. Patlaban nav skaidrs, kas notiks strīdu gadījumā ‒ vai kredītdevējam ir jāsaglabā pierādījumi par kredītņēmēja ienākumu apmēru kredīta ņemšanas brīdī? Nav arī norādīts, kā šāda informācija pārbaudāma ‒ vai kredītdevējiem būs nodrošināta pieeja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datubāzei, vai būs nepieciešama darba devēja izziņa vai arī izvērtēšanu varēs veikt, balstoties uz kredītņēmēja sniegto informāciju?" neizpratni pauda "Nordic Finance" vadītāja.

Savukārt "VIA SMS" mārketinga vadītājs Gundars Grāpis atgādināja, ka, izniedzot aizdevumu, uzņēmumam ir jābūt pārliecinātam, ka klients šo kredītu ir spējīgs atmaksāt, jo pretējā gadījumā zūd biznesa loģika. "Tāpēc katrs kredīta izsniedzējs ir ieinteresēts patērētāja maksātspējas pārbaudē. Viena no būtiskām pārbaudes procesa komponentēm ir operatīva nodokļu maksājumu pārbaude VSAA. Diemžēl kopš 1.jūlija uzņēmumiem, kas darbojas ātro kredītu segmentā, ir atvienota elektroniskā pieeja VSAA, atstājot iespēju iegūt šo informāciju ilgākā laikā posmā," paskaidroja Grāpis.

Viņš norādīja, ka šā likuma grozījumu kontekstā būtu jāsagatavo arī valdības noteikumu projekts, kas paredzētu visiem komersantiem vienlīdzīgu pieeju datubāzei. "Tad grozījumiem būs jēga un segums," piemetināja "VIA SMS" pārstāvis.

Savukārt "MCB Finance Latvia" ("credit24.lv") vadītāja Ieva Paegle likumprojekta grozījumus vērtēja pozitīvi. "Šādi daudz labāk varētu sakārtot kredītu tirgu, pieaugtu kredītu izsniedzēju atbildība un samazinātos negodprātīgo kredītņēmēju skaits, kas aizņemas naudu, zinot, ka viņiem nav finansiālu iespēju tās atdot," viņa paskaidroja.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas noteiks, ka nebankas kreditētājiem būs jāizvērtē patērētāja maksātspēja. Tostarp likumprojekts noteiks aizliegumu komersantiem turpmāk izsniegt kredītu personai, kurai nav pastāvīgu un pietiekamu ienākumu. Par grozījumiem likumā vēl būs jālemj valdībā un Saeimā.

BNS, Foto:  Bulls Press