Stulbuma dēļ Latvija var zaudēt miljonus

Tranzīts un kravu pārvadājumus dēvē par Latvijas naftu. Šīs nozares gada apgrozījums tuvojas miljardam latu un tajā strādā tūkstošiem cilvēku. Tas ir būtisks nodokļu un valsts labklājības avots. Tomēr visai drīz tas varētu mainīties un peļņa no tranzīta katastrofāli sarukt.

Vai savas kravas vest caur Latviju vai varbūt caur citām valstīm – to lielā mērā nosaka muitas brokeru pakalpojumi uz Eiropas Savienības robežas. Firmas, kas teju jau divdesmit gadus veikušas šo darbu labi zina – sadārdzināt pakalpojumus nevar – zudīs klienti pašiem un ieņēmumi arī valstij. Tomēr, visticamāk tā arī notiks. Uz četriem, Latvijai svarīgākajiem robežpunktiem ar decembri pilnībā nomainās muitas brokeru kompānijas. Lai atpelnītu to naudu, ko viņi maksās par telpām, pakalpojumiem jāsadārdzinās.

Ir mainījies kritērijs, pēc kura izvēlas tās firmas, kuras uz robežas varēs sniegt muitas pakalpojumus. Ja līdz šim tās izvēlējās Valsts ieņēmumu dienests, vērtējot to darba kvalitāti, atsijājot tos pretendentus, kam varētu būt kādi pārkāpumi vai nodokļu parādi, tad tagad galvenais kritērijs ir samaksa par telpām. Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”, kuras pārziņā nu nonākušas muitas kontroles punktu telpas, pilnīgi likumīgi tās iznomājušas firmām, kas saistītas ar Krievijas drošības dienestiem.

Jaunā cena bija desmit reizes lielāka, nekā agrāk maksāties 5 – 10 lati par kvadrātmetru. Terehovas MKP tie ir 150 lati par kvadrātmetru, Grebņevas MKP – 110 lati par kvadrātmetru. Ievērojami neceļot cenas un rezultātā neizputinot savu biznesu šādu maksu pārējie pretendenti nevarēja atļauties solīt. Jāpiebilst, ka par dārgākajiem A klases birojiem Rīgas centrā īres maksa ir 5 – 10 lati kvadrātmetrā un askētiskie apstākļi muitas punktos pat attāli nelīdzinās ērtībām šādos birojos.

Protams, valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāji nu iekasē desmit reižu lielāku nomas maksu, taču tas ir pilnīgs sīkums salīdzinot ar zaudējumiem, kas draud visai Latvijas ekonomikai.

Tas ir neizdevīgi firmām, kuras turpmāk strādās uz robežas – zaudējumi garantēti. Tomēr tas ir ārkārtīgi izdevīgi tiem, kas stāv aiz šim firmām. Trumpji nu ir viņu rokās. Un te nu tirgošanās var būt ne tikai par naudas plūsmu, kura Latvijā ienāk caur tranzītbiznesu.

„Līdzšinējiem pakalpojumu sniedzējiem jau ar šā gada 30. novembri likts atbrīvot telpas un ar decembri, monopolstāvokli ieguvušais uzņēmējs, lai atpelnītu nereāli augsto nomas maksu, paaugstinās savu pakalpojumu izcenojumus, un beigās tas radīs pretēju efektu: ES robežas šķērsošanai klienti izvēlēsies Lietuvu un Igauniju. Līdzšinējās muitas brokeru pakalpojumu cenas bija ekonomiski pamatotas, salīdzināmas ar cenām uz ES ārējām robežām pārējās Baltijas valstīs. Uzņēmēji, kas strādā kravu pārvadājumu jomā, naudu skaitīt un izdevīgākos risinājumus atrast prot ļoti labi. Savukārt Latvijas ekonomikai kopumā ir ļoti svarīgi, lai tranzīta plūsma virzītos caur mūsu valsti, nevis meklētu citus ceļus” skaidro Margarita Brikmane, Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Kas aiz tā stāv?

  Ilgstoši nozarē strādājošajiem nav zināmi ne šie „dāsnie” uzņēmumi, ne to dibinātāji. Viņiem nav pieredzes darbībā muitas robežkontrolposteņos. Visaugstāko cenu piesolījušos uzņēmumus SIA „Merkurijs-Rostek” (konkursā piedalījās un uzvarēja ar nosaukumu „MERKŪRIJS DL”) un SIA „Rostek–Pskov.EU” vieno kopīgi (savstarpēji saistītie) dibinātāji un valdes locekļi, starp kuriem ir arī Krievijas pilsonis. Galvenais, nav grūti atrast, ka „РОСТЭК-Псков” ir Federālais valsts unitārais uzņēmums Krievijā, izveidots ar tiešu Krievijas Federālā muitas dienesta līdzdalību. Un te nu arī bez pārlieka aizdomīguma var saskatīt klaju apdraudējumu Latvijas Valsts ekonomiskajai drošībai, ja muitas pakalpojumu jomā monopolstāvokli iegūst kaimiņvalsts tiešā vai netiešā kontrolē esoši uzņēmumi, brīdina Brikmane.

Tas pats scenārijs var tikt izspēlēts arī ostās un lidostās. Tāpēc Latvijas Loģistikas asociācija ir vērsusies pie LR Ministru kabineta un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ar aicinājumu, kamēr nav par vēlu, apturēt visus uzsāktos un izsludinātos konkursus un pārskatīt veidu, kā tiek slēgti līgumi ar komercstruktūrām, kas sniedz muitas brokeru pakalpojumus. Lai šķietama ieguvuma dēļ no augstākas nomas maksas par dažām telpām neciestu visa tranzīta nozare, ekonomika kopumā un netiktu apdraudēta valsts ekonomiskā drošība.   

Likumība un taupība iegriež  

Bezdomu paklausība likuma burtam reizēm var nodarīt valstij lielus kaitējumus. Likuma nepilnības un konkrētā situācija ir radījusi absurdu un bīstamu situāciju, kuru, kā kāršu spēlē, pasteigušies izmantot citi.

Likums „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka pienākumu ar valsts mantu rīkoties lietderīgi un to lietošanā citai personai nodot par iespējami augstāku cenu un saskaņā ar to rīkojušies Valsts nekustamā īpašuma apsaimniekotāji.

Savukārt   VID komersantiem izsniegtās atļaujas komercdarbības veikšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumiem "Noteikumi par muitas kontroles zonām" bija zaudējušas spēku ar 2010.gada 1.janvāri.