Joprojām pastāv liela plaisa starp ģimeņu ienākumiem Rīgā un Latgalē

Lielākie ienākumi ir mājsaimniecībām Rīgā - 509 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā vistrūcīgākajā Latvijas reģionā - Latgalē, kur mājsaimniecību ienākumi ir 284 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

2017. gada 19. janvārī, 15:16

Joprojām pastāv liela plaisa starp ģimeņu ienākumiem Rīgā un Latgalē

Jauns.lv

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2015.gadā Latvijā palielinājās par 7,6% - līdz 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotie dati.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, proti, 2014.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi auga par 9,3%, bet 2013.gadā - par 10,7%.

2015.gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8%, sasniedzot 448 eiro mēnesī, bet laukos iedzīvotāju ienākumi palielinājās par 6,7% un sasniedza 349 eiro mēnesī.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī būtiski atšķiras. Tostarp lielākie ienākumi ir mājsaimniecībām Rīgā - 509 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 79% vairāk nekā vistrūcīgākajā Latvijas reģionā - Latgalē, kur mājsaimniecību ienākumi ir 284 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

2015.gadā lielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums - par 11,2% - bija Zemgalē, sasniedzot 368 eiro mēnesī, bet mazākais kāpums (par 5%) bija Pierīgā, sasniedzot 446 eiro mēnesī. Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5%, sasniedzot 284 eiro mēnesī, Kurzemē - par 8,3%, sasniedzot 389 eiro mēnesī, Rīgā - par 7,6%, sasniedzot 509 eiro mēnesī, bet Vidzemē - par 6,5%, sasniedzot 343 eiro mēnesī.

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli 2015.gadā ir palielinājušies par 8% - 2014.gadā tie bija vidēji 272 eiro mēnesī, bet 2015.gadā - 293 eiro mēnesī. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk - par 5,5% jeb no 96 eiro 2014.gadā līdz 101 eiro mēnesī 2015.gadā. 2015.gadā par aptuveni trešdaļu pieauga ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu apmērs. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu noteikto izmaksas ierobežojumu atcelšana, izmaiņas bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumos no 2014.gada 1.oktobra, kā arī ģimenes valsts pabalsta palielināšana, no 2015.gada to nosakot atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Piecu gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 8,1 procentpunktu - no 32,4% 2010.gadā līdz 24,3% 2015.gadā (2014.gadā - 24,8%). Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010.gadā līdz 70,4% 2015.gadā (2014.gadā - 70,2%).

"2008.gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošajiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts," piebilda statistikas pārvaldē.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2016.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. No 2017.gada februāra līdz jūnijam statistikas pārvalde iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2016.gadā.