"Baltcom" un "Izzi" kritizē balsojumu par vienu maksas virszemes apraides operatoru no 2014.gada
Divi Latvijas lielākie maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji "Baltcom TV" ("Baltcom") un "Izzi" kritizēja Saeimas balsojumu otrajā lasījumā par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas paredz konkursā izvēlēties tikai vienu komersantu, kas no 2014.gada 1.janvāra veiks maksas virszemes satura komplektēšanu un pārdošanu skatītājiem.
"Uzskatām, ka konkurence virszemes apraidē nodrošinās augstāku kvalitāti, zemāku cenu un nāks par labu klientiem. Gaidām likumdevēju galējo balsojumu un ceram, ka tas būs par labu konkurencei," biznesa portālam "Nozare.lv" teica "Baltcom" valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.
Jau ziņots, ka "Baltcom" ir ieinteresēts piedalīties konkursā par virszemes maksas satura komplektēšanu.
Savukārt "Izzi" valdes locekle Sandra Kraujiņa balsojumu, kas paredz viena operatora variantu, kritizēja asi un izvērsti. Saeimas rīcībā viņa saskatīja zviedru biznesa interešu aizstāvēšanu.
"Kārtējo reizi nav ņemti vērā tirgus dalībnieku argumenti un iebildumi, un pieņemts lēmums kāda konkrēta uzņēmuma interesēs. Nenoliedzami, ka situācijā, kas paredz, ka televīzijas maksas virszemes apraidi nodrošinās viens komersants, priekšrocība ir uzņēmumam, kas jau ilgu laiku šajā jomā ir strādājis, tāpēc nav noslēpums, kas šo konkursu uzvarēs un kā interesēs lēmums ir pieņemts," skaidroja Kraujiņa.
"Šī nav pirmā reize, kad valstī tiek lobētas zviedru intereses, kaut arī šoreiz ieguvējs ir daļēji zviedriem piederošs uzņēmums. Vēl ne tik sen Saeima pieņēma citam zviedru uzņēmumam labvēlīgus likuma grozījumus, kur viens no punktiem paredzēja, ka visām maksas televīzijas platformām būs jāmaksā par nacionālo komerckanālu pārraidīšanu, izņemot virszemes televīziju. Maigi izsakoties, tā ir negodīga konkurence, kas kropļo visu tirgu," akcentēja "Izzi" pārstāve.
"Izzi" valdes locekle nesauca vārdos zviedru uzņēmumus, bet var saprast, ka teiktais attiecas uz 49% zviedru "TeliaSonera" piederošo "Lattelecom", kas patlaban un līdz 2013.gada 31.decembrim veic virszemes ciparu apraidi un to cer turpināt arī pēc 2014.gada, kā arī uz zviedru "Modern Times Group" (MTG), kurai pieder abi nacionālie komerckanāli "TV3" un "Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT).
Jau ziņots, ka Saeima nobalsoja no 2013.gada 31.marta ļaut "TV3" un LNT prasīt maksu no visiem maksas televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, izņemot par virszemes apraidi, kur abi kanāli būs skatāmi bez maksas līdz 2013.gada beigām.
Ja EPLL grozījumus, kas paredz tikai vienu operatoru, pieņems, Kraujiņa uzskata, ka "zaudētāji būs klienti. Ja tiktu pieņemts modelis, kur būtu divi vai vairāk izplatītāju, uzņēmumi konkurences iespaidā būtu spiesti celt apkalpošanas līmeni un nodrošinātu maksimāli labu servisu".
"Izzi" valdes locekle arī noraida gan Saeimas komisiju debatēs, gan no Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina dzirdēto argumentu, it kā konkurence maksas televīzijas nozarē esot starp dažādiem satura piegādes veidiem - virszemes televīziju, kabeļtelevīziju, interaktīvu televīziju (kā interneta pakalpojumu), interneta televīziju un satelīttelevīziju.
"Tas vienkārši ir absurds! No šādas loģikas izriet, ka arī citās platformās – digitālā televīzija, IP televīzija u.c. – būtu nepieciešams tikai viens komersants. Ikvienam ir zināms viens no galvenajiem uzņēmējdarbības principiem – konkurence veicina attīstību," uzsvēra Kraujiņa.
Jau ziņots, ka Saeima 20.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka televīzijas maksas virszemes apraidi nodrošinās viens komersants. Priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam varēs iesniegt līdz 4.janvārim.
