Centrāltirgū valda absolūts rasols: apakšbikses tirgo kopā ar riekstiem. Kas mainīsies?
Rīgas Centrāltirgū valda pamatīgs rasols: tajā vienā paviljonā tirgo gan delikateses un apakšbikses, gan darbojas zemo cenu tirgotavas. Tirgus varētu attīstīties un tas pircējiem pievilcīgs varētu kļūt tikai tad, kad šis haoss tiks likvidēts, uzskata arhitekti. Pašlaik tur notiek plaši rekonstrukcijas darbi.
Centrāltirgus līdzīgi kā citi Rīgas tirgi nolaidīgas saimniekošanas dēļ iet postā, neizmantojot pieejamo potenciālu, vēsta Latvijas Radio. Tagad tur sākušies vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kas iesākumā izmainīs Gastronomijas paviljonu. Tirgus vadība sola, ka tur vairs nevaldīs tirgotāju radītais haoss, kā līdz šim, kad riekstu vitrīnas mijās ar apakšveļas galdiem un zemo cenu lielveikaliem. Tikmēr arhitekts Pēteris Bajārs norāda - tirgus izdzīvo, un cer uz tā attīstību līdz ar „Rail Baltica” solītajām pārmaiņām Rīgai.
Centrāltirgus angāru konstrukcijas nav stiprinātas 100 gadus
„Centrāltirgus slaveno paviljonu pamatā ir 1915. gadā Vaiņodē būvētie cepelīnu angāri, kuriem izmantotas metāla arkas. Šīm arkām Gastranomijas paviljonā ir 101 gads, un tās kapitālo rekonstrukciju un nostiprināšanu šajā laikā nav pieredzējušas. Rūpējoties gan par arhitektūras ansambļa saglabāšanu, gan par drošības jautājumiem, šogad esam nokļuvuši līdz arku stiprināšanai. Uz doto brīdi veiktas ekspertīzes paviljonu arkām – strādāt mēs varam, bet rekonstrukcija ir nepieciešama,” stāsta tirgus pārstāvis Ivars Jakovels.
Gastronomijas paviljonā tiks stiprinātas arkas, no iekšpuses krāsots jumts un ielieta jauna grīda, kā arī mainītas tehniskās komunikācijas. Jaunā un sakārtotā veidolā paviljonu plāno atvērt nākamā gada 8. martā.
Jakovels pagaidām vēl nevar pateikt, kas atjaunotajā paviljonā tiks tirgots: „Gandrīz viennozīmīgi varu teikt, ka apģērbu tirdzniecība šajā paviljonā neatgriezīsies. Pārējie jautājumi ir dienas kārtībā.”
Nav skaidrības, cik izmaksās Centrāltirgus rekonstrukcija
Tikmēr pašlaik īstas skaidrības nav, cik visi darbi izmaksās. Tirgus pārstāvis to pateikt nevar, bet Iepirkumu uzraudzības birojs rāda dažādu informāciju. Piemēram, Gastronomijas paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanai līgums noslēgts ar kompāniju „Latvijas energoceltnieks” par 373 tūkstošiem eiro. No tā paša uzņēmuma tirgus par teju 100 tūkstošiem eiro pirks papildu būvniecības pakalpojumus. Savukārt vēl par 25 tūkstošiem eiro tiks veiktas padziļinātas izpētes un plaisu monitorings, bet vēl desmitiem tūkstoši eiro tiks tērēti citiem darbiem.
Pēc ilgākiem uzņēmēju strīdiem noslēdzies arī konkurss par Rīgas Centrāltirgus teritorijas starp Nēģu un Prāgas ielām un Gaļas paviljonu rekonstrukciju. Tur darbus par 755 tūkstošiem eiro veiks kompānija „Binders”.
Cer uz „Rail Baltic” attīstību
„Centrāltirgus izdzīvo, bet tas nestrādā ar savu pilnu potenciālu. Cerība, ka lielā projekta „Rail Baltica” multimodālais savienojums varētu kaut ko mainīt,” teic arhitekts Pēteris Bajārs.
Viņš Rīgas Centrāltirgu sauc par vienu no burvīgākajām tirgus celtnēm. Kopš uzcelšanas tā bijusi revolucionāra būve, un šajā ziņā nekas daudz nav mainījies.
„Tas, kas šo vietu dara mazāk pievilcīgu, ir apsaimniekotāju nespēja uzturēt šo ēku pienācīgā kārtībā. Tur ir diezgan daudz dīvainas, mazas pārvērtības. Ar tādiem sīkiem uzslānījumiem var to vērtību mazināt,” norāda arhitekts.
Par „Rail Baltica” ienākšanu Rīgā viņš saka: „Paredzēts norakt dzelzceļa uzbērumu, kas veidos ciešāku saikni ar šo pilsētas daļu. Dzelzceļš ir barjera Rīgā, un patiesībā nokļūšana uz tirgu saistīts ar iešanu cauri apšaubāmiem tuneļiem, kas saistīti ar pagājušā gadsimta tendencēm, ka cilvēks ir pakļauts automašīnām. Bet šī uztvere lēnām mainās.”
Ja būs tieša saikne ar tirgu un Vecrīgu, vietas attīstībai ir potenciāls, norāda arhitekts Bajārs, atzīstot, ka tirgum vairs nav jābūt par vienkārši pārtikas sagādes vietu, bet gan īpašu vidi, kur iegādāties vietējos labumus.
Tukšās Centrāltirgus tirdzniecības vietas pārbaužu laikā
Tukšās Centrāltirgus tirdzniecības vietas pārbaužu laikā