Ministrs Pavļuts: algas "Latvenergo" palielinātas nekorektā veidā
Atalgojuma palielināšana lielajos uzņēmumos veikta nesamērīgi un diskreditē valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, tāpēc lēmums par "Latvenergo" algām ir jāpārskata, biznesa portālam "Nozare.lv" ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Pavļuts atzina, ka viņš Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāram Jurim Pūcem kā AS "Latvenergo" kapitāla daļu turētājam jau iepriekš bija norādījis, ka jebkādiem lēmumiem, kas skar "Latvenergo" vadības atalgojumu, ir jābūt balstītiem labas pārvaldības praksē, ievērojot visus Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektā definētos principus un arī samērīgumu.
"Bija jāveic uzņēmuma darbības rezultātu un valdes locekļu darba novērtējums, jāveic izpēte par atalgojuma līmeni tirgū un jānosaka skaidri sasniedzamie mērķi nākamajam periodam. Diemžēl valsts sekretārs lēmumu ir pieņēmis manā prombūtnē, pirms tam neinformējot ne par doto uzdevumu izpildi, ne arī plānotajiem algas apmēriem. Šādu situācijas risinājumu es nevaru akceptēt," uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja, ka veids, kā ir palielinātas vadības algas, ir bijis nekorekts un diskreditē gan "Latvenergo" līdz šim paveikto pārvaldības uzlabošanai, gan arī valsts kapitāla daļu reformā nostiprinātos principus. "Tāpēc akcionāru sapulces lēmums ir jāpārskata un ir jārod risinājums, kas atbilst reformas būtībai. Valsts uzņēmumu pārvaldībā ir jāstiprina kontroles un uzraugošā funkcija, bet tam ir nepieciešami lielāki resursi nekā viens daļu turētājs, kurš arī vienpersoniski pēc tam veic uzņēmumu vadības darba vērtēšanu," teica Pavļuts.
Ekonomikas ministrs šonedēļ pēc atgriešanās no atvaļinājuma pieprasīja Pūces paskaidrojumus par akcionāru sapulces lēmumiem, to pamatojumu un argumentāciju. Lai situāciju noskaidrotu un rastu saprātīgu risinājumu, ekonomikas ministrs šodien tikās arī ar "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru.
Ministrs aicināja arī uzņēmuma vadību kopīgi ar akcionāru strādāt pie samērīga risinājuma, sasaistot atalgojuma līmeni ar uzņēmuma sasniegtajiem darbības rādītājiem, atalgojuma līmeni tirgū, amatpersonu darba rezultātiem, tostarp, atbilstoši lielu uzņēmumu labai korporatīvās pārvaldības praksei izveidotajos direktoru amatos. Žīgurs ministru informēja par nepieciešamību atbilstoši jaunajai "Latvenergo" darbības stratēģijai ieviest arī jaunu vadības funkcionālo modeli, kas ministra skatījumā atbilst labai pārvaldības praksei lielajos uzņēmumos un arī "Latvenergo" darbības stratēģijai.
Vienlaikus ekonomikas ministrs pauž cerību, ka izveidojusies situācija ar Latvijas valsts lielāko uzņēmumu atalgojuma līmeni aktivizēs ne tikai diskusiju, bet arī citu pušu ieinteresētību Latvijā īstenot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu un neliks šķēršļus, bet gan aktīvāk atbalstīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekta virzību.
EM bija paredzējusi, ka likums stāsies spēkā jau no šā gada 1.janvāra, tomēr partneru neieinteresētības un neizlēmības dēļ likuma stāšanās spēkā ir iekavēta vismaz par pusgadu, teica Grūbe.
Jau ziņots, ka valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu. Izmaiņas attiecas uz AS "Latvenergo", AS "Latvijas Valsts meži", VAS "Latvijas Dzelzceļš", AS "Augstsprieguma tīkls", Paula Stradiņa slimnīcu, Austrumu slimnīcu un VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs". Piemēram, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora Žīgura atalgojums noteikts 8784 lati mēnesī, savukārt "Latvenergo" valdes locekļu un virziena direktoru atalgojums būs 7506 lati mēnesī.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
