Ceļu būvnieki: valdība nozares lietām pievēršas kampaņveidīgi
Ceļu nozares problemātikai patlaban valdība pievēršas kampaņveidīgi, to pierāda fakts, ka plāns ceļu būves kvalitātes nodrošināšanai valdībā "guļ" jau vairākus mēnešus, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidro bijušais premjers un tagadējais biedrības "Latvijas ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš norāda, ka "iepriekšējais aktivitāšu uzplūds bija pirms pieciem mēnešiem, kad Satiksmes ministrijai bija jāsagatavo pasākumu plāns kvalitātes nodrošināšanai". Šāds plāns esot iesniegts Ministru kabinetā (MK). "Tagad plāns tur guļ jau piecus mēnešus bez jebkādas kustības. Pat nav izskatīts. Man šķiet, ka lietām pieiet kampaņveidīgi, bet vajadzētu sistemātiski," uzsver Bērziņš.
Viņš arī norāda uz nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa plānošanu un skaidrību finansēšanā. "Pēc būtības ir vienalga, kā saucam finansējuma avotu. Vai tas ir fonds, vai ilgtermiņa valsts programma, vai kā savādāk, ir skaidrs, ka vajadzīga ilgtermiņa plānošana, stratēģija un ilgtermiņa skaidrība finansēšanā. Visas pasaules profesionāļus, kuri runā par ceļiem, visvairāk biedē fakts, ka finansējums iet kā ar zāģa zobiem. Tas, ko šodien taupības dēļ neizdara, nākotnē maksās vairākas reizes dārgāk. Cik ilgi var aizņemties uz šodienas grūtību rēķina?" uzsver valdes priekšsēdis.
Viņš arī norāda, ka Valsts autoceļu fonds tika likvidēts līdz ar 2004.gada budžetu un šo autoceļu budžetu likvidēja toreizējā "Jaunā laika" premjers Einārs Repše ar savu finanšu ministru Valdi Dombrovski (V).
Kā ziņots, premjers sarunā ar ceļu būvētājiem atzinis, ka uzdos SM ceļu būves kvalitātes kontroli nodalīt atsevišķi no citām LVC funkcijām, veidojot neatkarīgu institūciju, kas sekos līdzi valsts pasūtīto ceļu būves darbu kvalitātei.
Aizejošais satiksmes ministrs Aivis Ronis ir apņēmies līdz februāra beigām Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) iesniegt apkopojumu par riskiem ceļu būvniecībā, tostarp par tiem būvniekiem, kuru darbā ir vērojami nesaprotami sadārdzinājumi, neskaidras savstarpējās vienošanās un kvalitātes problēmas.
Kā ziņots, 66% Latvijas ceļu ir tādi, kuru mūžs ir ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts. Savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem. Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.
Pēc ceļinieku ieskata, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu.
