Pētījums atklāj Rīgas brīvostas finansiālo pienesumu tautsaimniecības attīstībai
Latvijas zinātnieku nesen veiktais unikālais pētījums precīzi parādīja, ko nozīmē ostā pārkrautās kravas un kādu finansiālu ieguldījumu tās dod gan valsts tautsaimniecības attīstībai, gan arī tieši valsts budžetam.
Izanalizējot datus par kravu apgrozījumu ostā, kravu struktūru, Rīgas brīvostas pārvaldes darbību un uzņēmumiem, kas iesaistīti kravu apstrādē un transportēšanā, zinātniskā uzņēmuma „Ekspertīžu un informācijas centrs” (E&IC) pētnieki noskaidroja, ka Latvijas komersanti saņem Ls 9,69 ienākumu par katru nosacīto kravas tonnu, kas tiek izvesta caur ostu. Ja krava tiek vesta caur valsti tranzītā, tad vēl vairāk – Ls 10,32. Ja krava vienkārši tiek eksportēta no Latvijas vai tiek importēta – tiek saņemti Ls 7,75. No šīm summām konkrēti valsts kasē nonāk gandrīz divi lati. Ja gribam būt precīzi – valsts budžets saņem Ls 1,16, bet pašvaldības budžets – Ls 0,62. No katra pievienotās vērtības lata, ko rada Rīgas brīvosta, ostā strādājošās komercstruktūras spēj radīt Ls 7,03 pievienotās vērtības. Ja tiek ņemti vērā ne tikai tie uzņēmēji, kas darbojas tieši ostā, bet arī to piegādātāji un otrā līmeņa piegādātāji (tie, kas nav saistīti tieši ar ostu), iespējamā pievienotās vērtības summa palielinās vēl vairāk – līdz pat Ls 8,24. Pētnieki to ir nosaukuši par multiplikācijas efektu. Turklāt eksperti, kas veica šo pētījumu, īpaši atzīmē, ka minētās summas norāda tikai uz to ienākumu minimālo līmeni, ko privātie uzņēmumi un valsts iegūst no kravām, kas tiek vestas cauri valstij. Izmantojot multiplikācijas efektu, uzņēmēji bieži vien patiesībā nopelna vairāk, līdz pat 10 latiem. „Pievienotā vērtība, ko rada osta, ir labākais rādītājs, pēc kura var novērtēt tās katalizatora lomu, veicinot ekonomisko izaugsmi,” norāda Ekspertīžu un informācijas centra zinātnieki. SIA „Ekspertīžu un informācijas centrs” veiktais pētījums ilga pusotru gadu, un to īstenoja aptuveni 20 cilvēku. SIA „Ekspertīžu un informācijas centrs” (E&CI), kas strādāja pie Rīgas brīvostas darbības izvērtēšanas projekta, ir radoša pētnieciska grupa, kurā darbojās un darbojas autoritāti ieguvuši Latvijas zinātnieki. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, bijušais Ekonomikas institūta direktors, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Janovs (viņš aizgāja aizsaulē pagājušā gada beigās, bet līdz pat nāvei aktīvi strādāja pie pētījuma), bijušais Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ēriks Niedrītis, bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta direktors Artūrs Kodoliņš, ekonomists Egils Fortiņš, sistemoloģijas speciālists Romāns Vitkovskis, citi eksperti un zinātnieki. Zinātnieki novērtējot Rīgas brīvostas darbību, ņemot vērā daudzu citu ar to saistīto organizāciju darbību, secināja, ka tieši kravu īpašnieks ir svarīgākais visas ķēdes posms. Tā, protams, ir Krievija, ja runājam par Latvijas ostu nozari. Tieši Krievijai pieder lauvas tiesa no visām kravām, kas tranzītā tiek transportētas cauri Latvijai. Ja Krievijā mainīsies ekonomikas politika, arī šeit mainīsies gan kravu struktūra, gan to apjomi. Jebkurā gadījumā Rīgas osta turpina darīt to, kas tai jādara un ko tā spēj: kravu nosūtītājiem nodrošina drošu kravu tranzītu un to apstrādes ātrumu. Tas ir vissvarīgākais, ko osta var piedāvāt klientiem. Pagaidām tas arī izdodas. 2012. gada darbības rezultāti liecina, ka caur galvaspilsētas ostu ir izvesti vairāk nekā 36 miljoni tonnu kravu, un šis rādītājs tai ir ļāvis kļūt par visas Baltijas reģiona līderi. Rīgas ostai, kā atzīmē Latvijas pētnieki, ir liela priekšrocība – daudz brīvu teritoriju. Piemēram, Eiropas līderim – Roterdamas ostai – praktiski vairs nav attīstības iespēju, jo tur viss ir pārpildīts. „Patiesi svarīgs ir eksporta pieaugums, un osta ir pakalpojumu eksportētāja. Uzņēmumam var būt brīnišķīga grāmatvedība, var sakrist visi skaitļi, viss ir lieliski, bet uzņēmums patiesībā iet bojā, jo tam nav ne resursu, ne attīstības jaudu. Tā bieži mēdz notikt. Osta ir nacionālā bagātība. Var runāt par sadarbību ar citām Latvijas ostām, bet kādēļ gan jāmaina pārvaldes modeļi?” uzsver Romāns Vitkovskis.
E&IC pētījumā noskaidrotie fakti
– Viena Rīgas brīvostā pārkrautā jūras kravu tonna rada vidēji Ls 1,69 pievienotās vērtības (ienākumu) uzņēmumiem, kas iesaistīti kravu apstrādē un pārvadāšanā. 2011. gadā, apstrādājot 34,07 milj. tonnu kravu, ostas darbība kravu apstrādes un pārvadāšanas ķēdē ir radījusi vismaz Ls 57,6 milj. pievienotās vērtības. – Viena Rīgas brīvostā pārkrautā jūras kravu tonna dod valsts budžetam Ls 0,38 ienākumu. 2011. gadā, apstrādājot 34,07 milj. tonnu kravu, ostā strādājošie uzņēmumi valsts budžetam ir nodrošinājuši ne mazāk kā 12,9 milj. latu ienākumu. – Viena Rīgas brīvostā pārkrautā jūras kravu tonna iesaistīto ostas un transporta uzņēmumu darba rezultātā rada Ls 1,16 ienākumu valsts budžetam. 2011. gadā, apstrādājot 34,07 milj. tonnu kravu, kravu apstrādes un pārvadāšanas ķēdē iesaistīto uzņēmumu darbība valsts budžetam ir nodrošinājusi vismaz 39,5 milj. latu ienākumu. – Viena Rīgas brīvostā pārkrautā jūras kravu tonna ostā strādājošo uzņēmumu darbības rezultātā pašvaldības budžetam rada Ls 0,22 ienākumu. 2011. gadā, apstrādājot 34,07 milj. tonnu kravu, ostas uzņēmumu darbība pašvaldības budžetam ir nodrošinājusi vismaz 7,5 milj. latu ienākumu. – Viena Rīgas brīvostā pārkrautā jūras kravu tonna iesaistīto ostas un transporta uzņēmumu darba rezultātā rada Ls 0,62 ienākumu pašvaldības budžetam. 2011. gadā, apstrādājot 34,07 milj. tonnu kravu, kravu apstrādes un pārvadāšanas ķēdē iesaistīto uzņēmumu darbība pašvaldības budžetam ir radījusi ne mazāk kā 21,1 milj. latu ienākumu.
Karlīna Timofejeva/Publicitātes foto
