Žurnālisti eksperimentā atklāj iespējamu krāpšanos atkritumu šķirošanā. VIDEO
ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais par raidījuma pētījumu bijis pārsteigts un rezultātus uzskata par nepatiesiem.
Bizness un ekonomika

Žurnālisti eksperimentā atklāj iespējamu krāpšanos atkritumu šķirošanā. VIDEO

Jauns.lv

TV3 raidījums "Nekā personīga" eksperimentā atklājis iespējamu krāpšanos atkritumu šķirošanā, svētdien ziņoja raidījums.

Tas vēstī, ka februārī tā žurnālists uzstādīja vairākus GPS raidītājus atkritumu apsaimniekotāja ZAAO automašīnām, kas ved atkritumus uz poligonu "Daibe", un raidītāju signālus vēroja trīs nedēļas. Pētījumā secināts, ka atkritumu mašīnas tikai trijās no 59 reizēm iebrauca priekšapstrādes centrā.

Raidījums skaidroja, ja tiek uzrādīts, ka atkritumi vispirms nonāk priekšapstrādes centrā, bet patiesībā tie nonāk atkritumu kalnā, valsts nesaņem tai pienākošos dabas resursu nodokli, kā arī tiek mānīti tie, kas maksā par atkritumu savākšanu, jo noglabāšanas tarifā samaksa par atkritumu priekšapstrādes centra darbu ir ieskaitīta.

Savukārt ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais par raidījuma pētījumu bijis pārsteigts un rezultātus uzskata par nepatiesiem. "Mēs vienmēr esam strādājuši legāli. (..) Es pasaku, ka tā nevar būt. Tie ir konkurenti. Pie visām mūsu mašīnām stāv GPS raidītāji. Mēs varam atdot visu informāciju policijai, tiesībsargājošām iestādēm", viņš sacīja.

Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, minējis, ka Daibē tiks veikta pārbaude.

GPS eksperts raidījumam atzina, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet tie ir izņēmuma gadījumi. "Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas ko var redzēt novērojumā ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā," sacīja eksperts.

ZAAO ir Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldību dibināts uzņēmums. Patlaban Valmieras pilsētas pašvaldība ir lielākais ZAAO kapitāldaļu turētājs (44,04%). Limbažu novada pašvaldībai pieder 7,13% kapitāldaļu, Cēsu novada pašvaldībai ‒ 6,38%, bet pārējās mazākās daļas pieder Smiltenes, Valkas, Priekuļu, Salacgrīvas, Burtnieku, Rūjienas, Alojas, Kocēnu, Amatas, Līgatnes, Raunas, Mazsalacas, Vecpiebalgas, Beverīnas, Jaunpiebalgas, Naukšēnu un Strenču novada pašvaldībām.