SM plāno stingrāk ierobežot nevēlamu saturu internetā
Satiksmes ministrija (SM) uzskata pašreizējās prasības nevēlama satura ierobežošanai internetā par nepietiekamām, tāpēc ministrija ir iecerējusi izveidot speciālu darba grupu, kas izvērtētu pašreizējo situāciju un sagatavotu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz bērnu aizsardzību no nevēlama satura.
"Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka interneta vietnēs pirms konkrētā satura apskates būtu jābūt izvietotam brīdinājumam. Normatīvajos aktos gan brīdinājuma teksts nav atrunāts, tādēļ katrs portāls var izvēlēties, kā informēs apmeklētājus par šādu saturu - norādīs satura veidu vai tikai to, ka tas paredzēts "18+" auditorijai.
Kopumā Katkovska vērtē, ka likumdošana šajā jomā ir sakārtota. Viņa atzīst, ka vienmēr var gribēt augstāku aizsardzības līmeni, tomēr atgādina, ka Latvijas likumdošana attiecas tikai uz tām interneta vietnēm, kas tiek uzturētas Latvijā. "Līdz ar to, radot pārmērīgus ierobežojumus un neērtības Latvijā uzturēto lapu īpašniekiem, panāksim, ka tās tiks pārceltas uz citu valsti, piemēram, Nīderlandi vai Ameriku, kur likumi ir daudz "mīkstāki", līdz ar to legālais interneta saturs bērniem ir kaitīgāks," spriež Katkovska.
Līdzīgas bažas pauž SM, kuras izstrādātajās, bet vēl valdībā neapstiprinātajās pamatnostādnēs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības stratēģijai bērnu un jauniešu drošības paaugstināšana interneta vidē ir minēta kā viens no aspektiem. SM atzīst, ka jāapzinās "tīmekļa uzbūves kompleksā daba un izteiktais pārrobežu raksturs", piemēram, iespējas izvietot vietnes ārvalstīs, arī ārpus Eiropas Savienības.
Ministrija gan uzskata, ka pašreizējās prasības attiecībā uz nevēlama satura ierobežošanu nav pietiekamas un ir nepieciešami kompleksi risinājumi, kas ietvertu ne tikai tiesību aktu prasības, bet arī efektīvu to piemērošanu. SM iecerējusi izveidot speciālu darba grupu, kas izvērtētu pašreizējo situāciju un sagatavotu priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz bērnu aizsardzību no nevēlama satura.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens pauž viedokli, ka darba grupā būtu jādomā par papildu pasākumiem, kas novērstu to, ka bērnam vispār ir iespējams atvērt lapas ar kaitīgu saturu. "Piemēram, pēc noklusējuma principa paredzot, ka visām Latvijā izplatītajām modernajām tehnoloģijām - datoriem, viedtālruņiem un citiem - ir instalētas programmas, kuras novērš piekļuvi bērnam nepiemērotam saturam. Būtu jāvērtē iespējas, kā panākt, lai modernajām tehnoloģijām, kuras ir nodotas bērna lietošanā, ir uzstādīti nepieciešamie filtri," uzskata LM pārstāvis.
Neikens piebilst, ka praksē pastāvošie noteikumi neliedz bērnam piekļūt pornogrāfiska rakstura materiāliem, līdz ar to izmantotie risinājumi ir neefektīvi. Tāpat viņš konstatē, ka nereti mājas lapās vispār netiek iekļauts brīdinājums par tajā bērniem nepiemērotas informācijas esamību. Neikens atsaucas uz Drošāka interneta centra 2010.gadā veiktās bērnu aptaujas "Moderno tehnoloģiju izmantojums un drošība internetā" rezultātiem, saskaņā ar kuriem 41% bērnu vecumā līdz 13 gadiem un 44% vecumā no 14 līdz 18 gadiem, izmantojot internetu, ir saskārušies ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, kas pieejami bez brīdinājuma.
Tomēr netika norādīts, vai tas vairāk attiecas uz ārvalstīs esošām vai Latvijas mājaslapām.
Tikmēr ļoti svarīgu lomu ieņem vecāku loma bērnu izglītošanā un pasargāšanā no nevēlama satura. LM speciālists Neikens akcentē, ka patlaban attiecībā uz bērnu aizsardzību interneta vidē no kaitīga satura galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, kuri, piemēram, attiecībā uz mājā esošo datoru var prasīt, lai elektronisko sakaru sniedzējs uzstāda bezmaksas satura filtru, kas ierobežo kaitīgu materiālu pieejamību.
Vecāki var izmantot arī interneta filtrus, kas kontrolē, kāda satura interneta lapas iespējams apskatīt ģimenes datorā, un kontrolē lietotāja piekļuvi šim saturam.
Izglītošanas nozīme tiek uzsvērta īpaši tāpēc, ka vecākiem ir ierobežotas iespējas pārliecināties, vai bērnam nav pieejams nevēlamais saturs ārpus mājas un lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku bērnu aizsardzību interneta vidē, galvenokārt vecākiem pašiem ir jāveic preventīvais informēšanas darbs, uzskata Katkovska.
"Aizliegt bērniem internetu nav risinājums un nav iespējams," norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze un piebilst, ka svarīga ir ne vien bērnu izglītošana, bet arī vecāku un speciālistu zināšanu vairošana, jo esot skaidrs, ka vecākiem ir daudz mazāka izpratne par drošības aspektiem. Viņi ne vienmēr izmantojot pieejamos rīkus, lai pasargātu savus bērnu. Vecāku auditoriju arī esot diezgan grūti sasniegt.
LETA
