FKTK: Latvijas finanšu sektoram nesamērojamas nerezidentu naudas ieplūde ir minimizēta
Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir ieviesusi speciālu pasākumu kopumu nerezidentu noguldījumu pārraudzībai, kas maksimāli samazina pašreizējam finanšu sektoram nesamērojama naudas līdzekļu apmēra ieplūdi, sacīja komisijas Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza, atbildot uz jautājumu par iespējām, ka Latvijā ieplūst Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un dažu viņam pietuvinātu cilvēku līdzekļi.
"FKTK ir ieviesusi speciālu pasākumu kopumu to [nerezidentu noguldījumu] pārraudzībai. Tas maksimāli samazina iespēju, ka Latvijā varētu ieplūst pašreizējam finanšu sektoram nesamērojams naudas līdzekļu apmērs," norādīja Auza.
Viņa piebilda, ka uz nerezidentu biznesu orientētajām bankām ir arī noteiktas paaugstinātas individuālas kapitāla pietiekamības prasības, kā arī paaugstināts individuāls likviditātes līmenis atbilstoši katras bankas biznesa modelim. Bankām jāievēro stingras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības.
"Tas nozīmē, ka, pieņemot naudas līdzekļus, bankai ir ne tikai jāpārzina klients un naudas izcelsme, bet arī jāizvieto piesaistītie līdzekļi tā, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības. Bankas ir noteikušas arī limitus, kādā apmērā var piesaistīt līdzekļus no viena klienta," klāstīja Auza.
Krievijas un Ukrainas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka divās lielākajās Kipras bankās ‒ "Trapeza Kiprou" ("Bank of Cyprus") un "Laiki Trapeza" ("Popular Bank of Cyprus") ‒ ir iesaldēti apmēram trīs miljardi ASV dolāru (1,6 miljardi latu), kuru faktiskais kontrolētājs ir Lukašenko un daži viņam pietuvināti cilvēki. Tiek ziņots, ka šo naudu tiek mēģināts pārskaitīt uz Latviju.
Portāls "Ura-Inform.com", atsaucoties uz anonīmiem avotiem Nikosijā, vēstīja, ka nav zināms, cik liela summa tieši pieder Lukašenko un cik liela viņam pietuvinātiem cilvēkiem, tostarp Krievijas ķīmiskās rūpniecības koncerna "Uralhim" 95,5% akciju īpašniekam Dmitrijam Mezepinam, kuram Latvijā pieder 2009.gadā dibināts minerālmēslu tirdzniecības uzņēmums "Uralchem Trading". Mezepins arī esot kontu formālais īpašnieks. Portāls arī raksta, ka "Uralhim" caur Kiprā reģistrētu ārzonas kompāniju "Uralchem freight limited" piedalās būvdarbos Rīgas brīvostā.
Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Baltkrievijā dzimušais Krievijas pilsonis Mezepins, kuram par īpašiem nopelniem piešķirta Baltkrievijas pilsonība un, pēc dažām ziņām, viņam esot Baltkrievijas diplomātiskā pase, ir viens no tuvākajiem Lukašenko sabiedrotajiem, tomēr viņš pats intervijā Krievijas portālam "Politik.ru" ir teicis, ka "personīgi ar Aleksandru Grigorjeviču Lukašenko neesmu pazīstams". Viņš stāstīja, ka ir dzimis Minskā, Baltkrievijā nodzīvojis līdz 1986.gadam, bet pašlaik nevienas citas valsts pilsonības, izņemot Krievijas, viņam neesot.
Mezepins intervijā par "pilnībā neuzticamu un patiesībai neatbilstošu" nosaucis informāciju par līdzekļiem Kipras bankās, kuru pārskaitīšana uz Latviju tiekot mēģināta.
"Ura-Inform.com" vēstīja, ka Mezepinam nereti tiek "uzticēta īpaši delikātu prezidenta Lukašenko uzdevumu izpildīšana ārvalstīs". Februārī Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Mezepins tikšot iecelts par Baltkrievijas vicepremjeru, kā arī lielu kredītu, kuru Krievijas "Sberbank" grasās izsniegt Minskai apmaiņā pret "Uralhim" sniegtajām garantijām.
Baltkrievijas prezidenta administrācija nenoraidīja izskanējušo informāciju, tomēr Mezepina oficiāla iecelšana vicepremjera amatā nav notikusi un arī kredītu Minska nav saņēmusi.
Laikraksts "Novaja gazeta" vēstīja, ka Lukašenko pietuvināti avoti atklājuši, ka Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) priekšsēdētāja pirmā vietnieka Viktora Vegera nesenā atbrīvošana no amata ir saistīta ar informācijas noplūdi par naudu Kipras kontos.
BNS
