Ko par jauno algu spēj nopirkt skolotāja? Pedagoģe Dace atļauj ielūkoties savā maciņā

„Lai man vieglāk būtu parādīt savus tēriņus, izvēlējos 2016. gada oktobra mēnesi, kad jātērē pirmā saņemtā (septembra) alga pēc algu reformas. Par darbu septembrī man tika ieskaitīti 661,25 eiro. Tāpat kā lielākajai daļai manu kolēģu, arī mana alga ir samazinājusies,” atklāj Dace. Vēl pagājušajā mācību gadā viņai bija viena no lielākajām algām – pedagoģe mācīja vienu papildus paralēlo klasi un skolā pasniedz divus mācību priekšmetus, latviešu valodu un literatūru. Vienai klasei nedēļā kopā ir 5 līdz 7 stundas.

Ģimeni uztur kopā ar vīru

Dace ģimenē gan nav vienīgā naudas pelnītāja – strādā arī viņas vīrs un lielos maksājumus abi sadala. „Vīra maksājumi par to, ko ģimene lieto kopā, ietver degvielu automašīnai, diviem traktoriem, mauriņa traktoram, motorzāģim, trimmerim kā arī ceļam uz darbu un mājās (32 km),” apstāsta Dace. Saimei ir arī savs zemes gabals, kas ir jāuzar, jānokultivē, jāsadzen vagas, jāizvago vairākkārt un jāapar. Papildus tam, uzturot īpašumu, jāappļauj arī ceļa malas, jāizpļauj izretinātais mežs, izcirstie grāvji.

Noteiktā laikā saimniekam arī jācērt malka nākamajām sezonām. Resursi nepieciešami arī mājas apkārtnē esošās zāles pļaušanai (aptuveni 1 hektārs), kas šogad esot darīts 16 reizes. Ziemā jāizmanto traktori, lai tīrītu sniegu un vestu malku, turklāt ģimenes rīcībā esošie transportlīdzekļi, tostarp arī vieglā automašīna, ir jāremontē, lai varētu veikt tehnisko apskati.

Papildus tēriņus ik mēnesi veido arī tādas izmaksas kā kabeļtelevīzija, mobilie sakari un elektrība, par kuru mēnesī ģimene maksā aptuveni 60 eiro. „Dzīvojam pieci cilvēki trijās paaudzēs divstāvu lauku mājā. Jaunākais dēls dzīvo patstāvīgi un par visu maksā pats. Brokastis un vakariņas gan paēdam kopā un viņš izmanto arī elektrību, par ko nemaksā. Vīra vecākiem ir savi tēriņi, nauda lielākoties aiziet ārstu konsultācijām, zāļu, veselības un mājas apdrošināšanas nopirkšanai, preses pasūtīšanai, maksai par telefoniem un pārtikai. No pensijām tikpat kā nesanāk iekrāt. Visi ēdam kopā,” par savu iedzīvi stāsta Dace.

Skolotāja atklāti runā par tēriņiem

Lai arī lielās izmaksas Dace sedz kopā ar vīru, aplūkojot viņas pašas tēriņus, kļūst skaidrs, ka pēdējās mēneša dienas pedagoģe ir spiesta dzīvot pamatīgā taupīguma režīmā. Par izmaksām, kuras sedz pati, Dace piekrita izstāstīt arī pavisam konkrēti:

Līdz algai 7 dienas, makā ap 26 eiro

„Šodien ir 24.oktobris. Līdz algai ir jāgaida 8 dienas. Man no saņemtās algas ir palikuši aptuveni 26 eiro. Nespēju uzrakstīt to summu un aprēķināt to darbu, kas ir ieguldīts, lai sagatavotu malku (vīram un viņa vecākiem ir savs mežs), uzturētu dārzu un siltumnīcu tā, lai pagrabā ir viss – dārzeņi, āboli, konservi, ievārījumi, kompoti un sulas,” skaidro Dace.

Viņa arī norāda, ka lauku skolotājai bieži vien ir neiespējami sevi garīgi uzlādēt un izglītot, jo mēnesim atvēlētās naudiņas šādām lietām gluži vienkārši nepietiek: „Līdz Rīgai, kur ir tuvākie teātri, man ir 100km. Cenšos viena pati doties uz teātri divas līdz trīs reizes sezonā un ar ģimeni – obligāti divas reizes. Arī muzeji un izstādes galvenokārt ir Rīgā.

Tuvākajās vietās Aizkrauklē un Jēkabpilī reti kad ir teātru viesizrādes vai labi koncerti.” Par septembra algu Dace vēl nesen, 11.oktobrī paguva aizvest ģimeni uz Jaunā Rīgas teātra izrādi „Divpadsmit krēsli”. Biļetes trīs cilvēkiem viņai izmaksājušas 57,00 eiro. Lai arī Dace ir literatūras skolotāja, naudas arvien jaunām grāmatām neatliek, jo tās ir gana dārgas.

Darba slodze būtiski ietekmē algu

Tikmēr, reaģējot uz skolotāju un daļas sabiedrības sašutumu, IZM nākusi klajā ar skaidrojumiem saistībā ar reformas ietvaros notikušajām reālajām izmaiņām pedagogu algās. IZM publicētā materiālā uzsver – pedagogu darba samaksas modelis apliecina algu pieaugumu lielākajai Latvijas pedagogu daļai un perspektīvu iespēju visu skolotāju atalgojumam ievērojami pārsniegt 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tā šodien, pagājušajā piektdienā 21.oktobrī, iepazīstinot ar datiem par pirmajām skolotāju algām kopš reformas ieviešanas, pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

____________________________________________

____________________________________________

Apkopotā informācija liecinot par vidējās algas likmes pieaugumu 106 pašvaldībās un 543 Latvijas vispārizglītojošajās skolās. 79 pašvaldībās vidējā algas likme ir pieaugusi no 40 līdz 160 eiro par likmi. 70 Latvijas pašvaldībās vidējā algas likme ir no 700 līdz 902 eiro.

Pašvaldībām jāpieņem atbildīgi lēmumi

Dati liecinot, ka lielākā daļa Latvijas pedagogu strādā nepilnu slodzi, kas ir viens no reālā atalgojuma ietekmes būtiskākajiem faktoriem. Reformas mērķis ir virzīties uz to, lai skolotājs varētu strādāt pilnu slodzi pie viena darba devēja un nopelnīt atalgojumu, kas pārsniedz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. IZM pauž, ka tas ir reāli iespējams, ja atbildīgus lēmumus pieņem ne tikai valsts, bet arī skolu dibinātāji.

Ministrs uzsver, ka valsts ir nodrošinājusi papildu finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai, taču tikai no katras pašvaldības lēmumiem ir atkarīgs, kādu algu saņem skolotājs. „Ir pienācis laiks skaidri runāt par valsts un pašvaldību atbildību,” saka Šadurskis. 

Reforma tagadējā formā ir tikai sākums

Valsts nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai, šajā mācību gadā paredzot būtisku finansējuma pieaugumu, kas 2017. gadā pārsniegs 45 miljonus eiro. Finansējums ir aprēķināts tā, lai katra pašvaldība pilnā apmērā varētu nodrošināt mācību programmas īstenošanu. Pašvaldība kā skolu dibinātājs ir faktiskais pedagogu darba devējs, kuras pienākums ir nodrošināt, lai pedagogi saņemtu tādu algu, kā to noteikusi valsts. Apkopotie dati skaidri parāda, kā skolēnu skaits, klašu piepildījums un skolu tīkls ir ietekmējis un arī turpinās ietekmēt pedagogu atalgojumu. Tomēr tikai pašvaldību kā skolu dibinātāju un pedagogu darba devēja rokās ir ietekmēt šos procesus izaugsmes un attīstības virzienā. 

Ministrs uzsver, ka reforma ir tikai tās ieviešanas sākumā un pauž pārliecību, ka kopīga valsts un sociālo partneru izpratne par veicamajiem darbiem, bez to atlikšanas, ir turpmākās attīstības pamats, kur fokusā ir skolēns un izglītības kvalitāte.