"Liepājas metalurgs" šodien apturējis tērauda kausēšanu

Savukārt velmējumu ražošana uzņēmumā joprojām tiek turpināta, piebilda Laiveniece.

"Patlaban ir grūti prognozēt, kad tērauda kausēšana varētu atkal atsākties, jo situācija ap uzņēmumu mainās nepārtraukti un viss ir atkarīgs no tā, kā tā attīstīsies," sacīja Laiveniece.

Pēdējā mēneša laikā "Liepājas metalurgs" jau vairākas reizes ir apturējis ražošanu. Pēc pēdējās apturēšanas otrdien, 7.maijā uzņēmumā tika atsākta gan tērauda kausēšana, gan velmējumu ražošana.

Jau ziņots, ka biržas "NASDAQ OMX Riga" valde nolēma ar šodienu atjaunot tirdzniecību ar "Liepājas metalurga" akcijām, vienlaikus saglabājot tām uzraudzības statusu, teikts biržas izplatītajā paziņojumā.

"NASDAQ OMX Riga" nolēma saglabāt uzraudzības statusu AS "Liepājas metalurgs" akcijām, kas tika piemērots 11.aprīlī, pamatojoties uz biržas noteikumiem "Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos", kas nosaka, ka gadījumos, kad ir iestājušies emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses, kā arī citos gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim attiecībā uz attiecīgo finanšu instrumentu vai tā emitentu, biržai ir tiesības piemērot uzraudzības statusu.

"Liepājas metalurgs" informējis biržu, ka 2013.gada janvārī uzņēmuma saimnieciskās darbības apgrozījums ir 33,58 miljoni latu, bet zaudējumi ir 2,5 miljoni latu.

"Liepājas metalurgs" biržai apstiprinājis, ka 2013.gada janvārī tērauda ražošana notika ar 98% iekārtas noslogojumu un tika saražotas 74 646 tonnas tērauda. Velmējumu ražošana janvārī tika organizēta ar 91,5% iekārtu noslogojumu, un tika saražotas 64 565 tonnas velmējumu, bet realizētas tika 66 828 tonnas, kuru vidējā realizācijas cena bija 355,76 lati tonnā, kas ir par 11,24 latiem zemāka nekā pagājušā gada 10.decembrī aprēķinātajā "Liepājas metalurga" 2013.gada budžetā.

Uzņēmums informēja biržu, ka 10.decembrī, sagatavojot "Liepājas metalurga" 2013.gada budžeta prognozi, aprēķinu veikšanai tika ņemti vērā sekojoši faktori - velmējumu realizācijas cenas prognoze tika gatavota, balstoties uz "Meps International Ltd." prognozēm; metāllūžņu iepirkuma cenu prognoze tika veidota, balstoties uz 2012.gada faktisko cenu līmeni; elektroenerģijas izmaksu prognozei tika izmantots uz to brīdi paredzamais obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) tarifs, jo galīgo OIK tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēl nebija apstiprinājusi; tika plānots, ka uzņēmuma ražošana notiks ar 100% noslodzi.

Ņemot vērā minētās prognozes un to pamatojumus, "Liepājas metalurga" 2013.gada budžetā tika paredzēta negatīva naudas plūsma 25,6 miljonu latu apmērā. Līdzekļu trūkums 96,1 miljona latu apmērā "Liepājas metalurga" budžetā būtu tikai tādā gadījumā, ja esošie kreditori un "UniCredit S.p.A." pieprasītu visu pamatsummu atmaksu.

Uzņēmums biržu informējis, ka nepieciešams īpašu uzmanību vērst uz neparedzamo gan iekšējo, gan ārējo apstākļu sakritību un to ietekmi uz "Liepājas metalurga" darbību, kas 10.decembrī sagatavoto 2013.gada budžeta prognozi padara neaktuālu.

Jau ziņots, ka "Liepājas metalurga" lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, 7.maijā pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica "Prudentia" vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Valdības sēdē tika uzklausīts "Prudentia" ziņojums par situāciju ar "Liepājas metalurgu". Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

Uzņēmuma lielākie kreditori ir AS "Latvenergo", AS "Citadele banka", AS "SEB banka", tērauda tirgotājs "Stemcor" un Valsts kase.

LETA