Vienotu universālo pakalpojumu sabiedrisko pakalpojumu jomā izstrādāt neplāno
Pretēji sākotnēji plānotajam vienotu universālo pakalpojumu (UP) maznodrošinātajiem un trūcīgajiem sabiedrisko pakalpojumu jomā neizstrādās, jo tas neesot iespējams.
Darba grupa, kas strādāja pie UP ieviešanas izvērtēšanas, secinājusi, ka nepastāv vienoti un pietiekami skaidri kritēriji un risinājumi sociālā atbalsta saņēmēju identificēšanai, tāpēc šāda vienota modeļa izstrāde nav iespējama. Sākotnēji bija iecerēts, ka universālā pakalpojuma vienotiem nosacījumiem būtu jānodrošina iespēja saņemt sociālās palīdzības pabalstu elektroenerģijas, siltumenerģijas un citu ar mājokļa izdevumiem saistītu izmaksu segšanai. Tas bija paredzēts kā sociālās palīdzības pabalsts mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka dažādās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs UP mērķauditorija ir atšķirīga. Piemēram, pasta pakalpojumu jomā universālā pakalpojuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar noteiktu pasta pakalpojumu grozu visā Latvijas teritorijā, bet elektronisko sakaru pakalpojumu jomā UP mērķis ir nodrošināt ne vien ģeogrāfisko pieejamību UP grozā ietvertajiem pakalpojumiem, bet arī to pieejamību visiem lietotājiem par pieņemamu cenu un personām ar invaliditāti. Tikmēr enerģijas pakalpojumu nozarē šī pakalpojuma mērķis ir mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem nodrošināt finansiāli atbalstu, lai tās varētu norēķināties par enerģijas pakalpojumu saņemšanu.
Analizējot elektronisko pakalpojumu nozari, eksperti secinājuši, ka šajā nozarē patlaban nav nepieciešamība īstenot īpašus atbalsta pasākumus, jo minimālais balss pakalpojumu apjoms ir pieejams par visām sabiedrības grupām pieņemamu cenu.
Vērtējot atbalstu siltumenerģijas jomā, darba grupa nonākusi pie secinājuma, ka vienotu UP finansēšanas modeli nav iespējams izveidot, jo siltumapgādē valstī nepastāv salīdzināmi nosacījumi. Līdz ar to neesot iespējams noteikt apakšējo robežu pakalpojuma izmaksām, kuru kā UP kompensētu pakalpojuma saņēmējiem. Viens no iemesliem šādai problēmai ir dažādie tarifi par siltumenerģiju Latvijas pašvaldībās. Arī gāzes apgādes jomā nav iespējams piemērot UP principus, jo ne visas mājsaimniecības izmanto dabasgāzi. Ieviešot UP tikai mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto dabasgāzi, tiktu īstenota nevienlīdzīga attieksme pret citiem siltumenerģijas lietotājiem.
Elektroenerģijas jomā jau Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā ir iestrādāta prasība nodrošināt, ka lietotāji savā teritorijā saņem konkrētas kvalitātes elektroenerģiju par saprātīgām, viegli un skaidri salīdzināmām, pārskatāmām un nediskriminējošām cenām. Savukārt Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos ir definēts, kas Latvijā ir tiesīgi saņemt UP šajā jomā, skaidro Ekonomikas ministrija.
Secinot, ka vienotu UP finansēšanas modeli nav iespējams izveidot, Ekonomikas ministrija rosina atbildīgajām ministrijām izstrādāt UP katrai savas atbildības nozarēs. Piemēram, Satiksmes ministrijai jāizstrādā UP politika pasta un elektronisko sakaru pakalpojumu nozarē, bet Ekonomikas ministrija būs atbildīgā iestāde UP politikas izstrādei un ieviešanai enerģijas pakalpojumu nozarē. Savukārt Labklājības ministrijai plānots uzdot sniegt priekšlikumus UP saņēmēju loka noteikšanai sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.
Ekonomikas ministrijas ziņojumu pirmdien, 15.jūlijā, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.
