"Pasažieru vilciena" nespēja jau gadiem nopirkt jaunus vilcienus apdraud uzņēmuma pastāvēšanu
Eiropas Savienība (ES) virzās uz jaunu regulējumu dzelzceļa nozarē, kas apvienojumā ar AS ''Pasažieru vilciens'' nespēju jau gadiem iegādāties jaunus elektrovilcienus var likt vērtēt attiecīgā uzņēmuma pastāvēšanu ilgtermiņā.
Autotransporta direkcija (ATD), kuras atbildības sfērā ietilpst arī pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu, skaidroja - lai novērstu šķēršļus vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidei, 2013.gadā tika piedāvāta Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete, kurai jāpalīdz veidot tādu dzelzceļa nozari, kurā valda lielāka konkurence un ir labāki savienojumi starp Eiropas Savienību (ES) un tās kaimiņvalstīm.
Dzelzceļa paketi var iedalīt divos pīlāros - tehniskajā un politiskajā (tirgus) pīlārā. Politiskais pīlārs paredz dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu iekšzemes pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī pārvadātāju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju nodalīšanu. Pērn decembrī Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja jaunus noteikumus, kas prasa līgumus pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nodrošināšanai slēgt tikai konkursa kārtā, kā arī veicināt jaunu pakalpojumu attīstību dzelzceļā, kas patlaban pārvadāto cilvēku skaita ziņā krietni atpaliek no citiem transporta veidiem.
Atbilstoši jaunajiem noteikumiem dzelzceļa kompānijas pakalpojumus ES vietējā pasažieru pārvadājumu tirgū varēs piedāvāt divos veidos. Pirmkārt, pakāpeniski būs jāievieš prakse, ka valsts pasažieru dzelzceļa pakalpojumu sniedzējus izvēlas konkursa kārtā un konkursi ir atvērti visiem ES dzelzceļa operatoriem. Otrkārt, jebkurai dzelzceļa kompānijai jābūt pieejai ES pasažieru dzelzceļa tirgum, tomēr dalībvalstis var ierobežot pieeju konkrētām līnijām, ja to atvēršana konkurencei rada bažas par pakalpojumu turpmāku nodrošināšanu. Pirms tam gan nacionālajam regulatoram būs jāveic ekonomiskā analīze.
ATD skaidroja - lai gan paredzēts atvērt tirgu visā Eiropā, regulējumā ir iestrādāts spēkā stāšanās pārejas periods, kas faktiski ļauj visiem līgumiem ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp ar ''Pasažieru vilcienu'' Latvijā, palikt spēkā līdz to termiņa beigām. Pasūtījuma līgums ar ''Pasažieru vilcienu'' paliks spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim, savukārt, ja ''Pasažieru vilciens'' noteiktajā termiņā iegādāsies jaunu ritošo sastāvu vai modernizēs esošo, līgumu varēs pagarināt līdz pat 2031.gada 30.jūnijam.
Satiksmes ministrija (SM) informēja, ka atbilstoši līgumam starp valsti un AS ''Pasažieru vilciens'' uzņēmumam nepieciešams līdz 2019.gada 31.decembrim iegādāties jaunu ritošo sastāvu elektrificētajā vilcienu zonā un iegādāties jaunu vai modernizēt esošo ritošo sastāvu dīzeļvilcienu zonā. Tas ir priekšnosacījums, lai līguma termiņš tiktu pagarināts līdz 2031.gada 30.jūnijam.
Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits atzīmēja, ka EP atbalstītais regulējums jāskata divās daļās. Pirmkārt, tas jāaplūko saistībā ar topošo Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa projektu ''Rail Baltica'', kura paredzēts pabeigt 2025.gadā. Tā kā pa šāda platuma sliedēm jau patlaban kursē vilcieni citās ES valstīs, jaunais regulējums varētu pavērt iespējas un radīt interesi par gaidāmo infrastruktūru no citu valstu dzelzceļa kompānijām.
Otrkārt, jautājums ir par pašreizējo Latvijas dzelzceļa infrastruktūru, pa kuru uz Krievijas standartiem būvētajām1520 mm platuma sliedēm pārvadājumus nodrošina ''Pasažieru vilciens''. Eksperts uzskata - jo ilgāk ''Pasažieru vilcienam'' būs problēmas ar jaunu elektrovilcienu iegādi, jo vairāk aktualizēsies jautājums, vai ''Pasažieru vilcienam'' jābūt vienīgajam pārvadātājam un vai tam vispār jāturpina darbība.
Linkaits norādīja, ka termiņš elektrovilcienu iegādei līdz 2019.gada beigām nav īpaši saspringts, taču šajā jomā jau gadiem nav bijušas sekmes. Brīvā tirgū interese par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā varētu būt no Lietuvas vai Igaunijas pārvadātājiem, kuri arī strādā uz 1520mm platuma sliedēm, turklāt Igaunijā arvien tiek palielināts vilcienu parks. Tāpat Igaunija jau līdz šim izrādījusi interesi par pārvadājumu nodrošināšanu maršrutā Valga-Rīga.
Nav izslēgta arī kāda jauna pārvadātāja parādīšanās, ja ''Pasažieru vilciens'' netiks galā arī saviem pienākumiem, kā arī, pēc eksperta teiktā, ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu Rīgas areālā varētu nodarboties pašvaldības SIA ''Rīgas satiksme''.
Atbilstoši SM iepriekš sniegtajai informācijai, lai nodrošinātu samērīgu "Pasažieru vilciena" investīciju ietekmi uz valsts konsolidēto kopbudžetu, ritošā sastāva nomaiņas projektu paredzēts pakāpeniski realizēt no 2018. līdz 2021.gadam. Tādējādi 2018.gadā notiktu depo rekonstrukcija un stāvparka izbūve, 2019.gadā - iekārtu, rezerves daļu fonda un sešu elektrovilcienu piegāde, 2020.gadā - 12 elektrovilcienu piegāde, savukārt 2021.gadā - 14 elektrovilcienu piegāde. No kopējām investīcijām aptuveni 200 miljonu eiro apmērā 19,2 miljoni eiro tiktu ieguldīti 2018.gadā, 39,5 miljoni eiro 2019.gadā, 58,1 miljons eiro 2020.gadā un 64,2 miljoni eiro 2021.gadā.
Patlaban iepirkums iestrēdzis tāpēc, ka ''Pasažieru vilciens'', ņemot vērā valsts dotācijas apmēru, statistikas biroju izpratnē iekļaujas valsts pārvaldes sektorā, tādējādi lielas uzņēmuma finansiālas saistībās ietekmētu arī valsts fiskālos rādītājos, ko pašlaik tā nevar atļauties. Kā norāda SM, patlaban turpinās darbs ar iesaistītajām pusēm pie savstarpēji pieņemamiem risinājumiem, lai ''Pasažieru vilcienu'' varētu izņemt no valsts pārvaldes sadaļas statistikas izpratnē. Kad šis risinājums varētu tikt sasniegts, indikāciju gan nav.
LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
