„Rīgas Viļņi” piedāvā risinājumu autoratlīdzību nodokļu jautājumā
Bizness un ekonomika

„Rīgas Viļņi” piedāvā risinājumu autoratlīdzību nodokļu jautājumā

Jauns.lv

Valdība iecerējusi papildināt valsts budžetu, apliekot ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām autoratlīdzības, kā dēļ kāps preses izdevumu un grāmatu cenas. Izdevniecības „Rīgas Viļņi” finanšu direktore Jeļena Perfiļjeva piedāvā loģiskāku risinājumu.

Valdības ierosmi kritizē gan radošo profesiju asociācijas, gan ekonomisti. Oficiāli savas bažas izteikusi Latvijas Preses izdevēju asociācija, Raidorganizāciju asociācija un Grāmatizdevēju asociācija, kas vērsušās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska. Pēkšņs izdevumu pieaugums par aptuveni 30% radītu ļoti lielas grūtības jebkurai nozarei, bet šajā gadījumā sekas var būt graujošas.

Izdevniecības „Rīgas Viļņi” finanšu direktore Jeļena Perfiļjeva uzskata, ka iespējams rīkoties citādāk. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri” jau tagad vairākām profesijām, piemēram, fotogrāfiem, frizieriem, dažādiem amatniekiem paredz patentmaksu – valsts noteiktu fiksētu maksājumu, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Piemēram, fotogrāfiem tie ir 30 latu mēnesī.

Perfiļjeva iesaka papildināt patentmaksu sistēmu arī ar žurnālista, datorgrafiķa un citām radošajām profesijām. „Ir nepieciešams vienkāršot nodokļu nomaksu radošo profesiju pārstāvjiem: šobrīd par ienākuma nodokli ir atbildīgs ienākuma izmaksātājs, bet par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām – ienākuma saņēmējs, kas rada neskaidrības un veicina izvairīšanas no nodokļiem risku,” teic „Rīgas Viļņu” finanšu direktore. Šāds risinājums atslogos radošo profesiju pārstāvjus no grāmatvedības formalitāšu kārtošanas.

Turklāt žurnālisti lielākoties ir brīvā profesija, kur svarīgi ir pašam noteikt, kur un ko publicēt. Pielīdzinot žurnālistu ienākumus darba ņēmēju ienākumiem, samazināsies preses brīvība, jo tad darba devējs biežāk atteiksies no ārštata autoriem, jo tas nozīmēs pārāk lielas saistības izdevējiem, jo būtībā katrs autors būs jāpieņem darbā, uzsver Perfiļjeva. Tādējādi svarīgi ir saglabāt žurnālistiem iespēju palikt pašnodarbināto statusā.

Karlīna Timofejeva/Foto: Shutterstock